ROZES DIENA VALMIERĀ:

Modernitātes raisītās pārmaiņas sabiedrībā.

2018.gada 17.martā Valmieras integrētajā bibliotēkā

Cēsu ielā 4, Valmierā

Pasākumu rīko Valmieras EDIC un Valmieras Zonta klubs

 

10.30 -15.00 Valmieras bibliotēkā Rozes diena.

No 10.30 Reģistrācija, rīta kafija bibliotēkā. Ziedojumu vākšana Latvijas Zonta klubu stipendijai.

11.00 Valmieras Zonta kluba Atzinības raksta pasniegšana Antrai Lācei, žurnālistei, laikraksta LIESMA ilggadējai redaktorei

11.30 Literatūrzinātnieces Evas Eglājas- Kristsones priekšlasījums “19., 20.gs. mijas sievietes mainīgā loma un tēls sabiedrībā un kultūrā”

12.30 Kafija un smalkmaizītes.

13.15 Koncerts “Vai nu ir, vai nav. “Latviešu mūziķis, dzejnieks, mūzikas un tekstu autors, RigaTV24 raidījuma “Rampas Ugunis” vadītājs Andris Kivičs.

 

Ieeja bez maksas. Pieteikties e-pastā: anita.apine@vcb.valmiera.lv; tālrunis: 28733263

 

Vairāk informācijas:

 

Par Latvijas Zonta klubu stipendiju

Rozes dienā tiek vākti līdzekļi Latvijas Zonta klubu stipendijai.

Latvijas zontu kopprojekts – Latvijas Zonta klubu stipendija- ir 2000 EUR apmērā (studente saņem 1800 EUR, 200 EUR ir administratīvie izdevumi). Stipendiju administrē nodibinājums “Vītolu fonds”. Stipendija tiek piešķirta talantīgai, sekmīgai un sabiedriski aktīvai skolas absolventei no maznodrošinātas ģimenes pirmā gada augstskolas studijām Latvijā. Katru gadu stipendiāti, pēc rotācijas principa, izvēlas kāds no pieciem Latvijas Zonta klubiem. 12.stipendiāte 2017./2018. – Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas absolvente Ieva Uzāne.

Par Vītolu fondu lasiet mājas lapā: http://www.vitolufonds.lv

 

Par Zonta klubu

Starptautiskā nevalstiskā labdarības organizācija Zonta International darbību Latvijā sāka 1993.gadā. 2018.gadā Latvijā ir 5 Zonta klubi, kuri veido 21.apgabala 6.rajonu: Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Bauskā un Ogrē. Klubos darbojas vairāk kā 60 dalībnieces, kas aktīvi iesaistījušās Zonta International mērķprogrammās, projektos un pasākumos, lai uzlabotu meiteņu, jauniešu un sieviešu dzīvi vietējā un starptautiskā mērogā.

Valmieras Zonta klubs ir Starptautiskās nevalstiskās labdarības organizācijas Zonta International biedrs Latvijā, dibināts 2002.gada 14.septembrī.

Lasīt vairāk mājas lapās www.zonta21.org un www.zonta.org

 

Par Rozes dienu un Valmieras Zonta kluba Atzinību

Rozes dienā ( tradicionāli tā tiek saistīta ar 8.martu- starptautisko sieviešu solidaritātes dienu) tiek pasniegts metālmākslinieka Andra Dukura darināts unikāls svečturis – roze un Valmieras Zonta kluba Atzinības raksts. Atzinību saņem izcila sieviete, kura ir devusi nozīmīgu ieguldījumu Valmieras un tās apkaimes novadu dzīves attīstībā, un kura līdz nominācijas brīdim nav Valmieras Zonta kluba biedre.­­­

 

Vizītkartes:

 

Antra Lāce

Pēc Latvijas Valsts universitātes beigšanas un filologa­­­ izglītības: latviešu valoda un literatūra, iegūšanas, Antra 4 gadus strādā par skolotāju Jeru astoņgadīgajā skolā, bet kopš 1969.gada – 1989.gadam laikraksta LIESMA redakcijā. Kopš 1991.gada Antra ir SIA “IMANTA info”, laikraksta “Liesma” galvenā redaktore. Valmieras Zonta kluba Atzinību 2018’ ieguvēja Antra Lāce par sevi stāsta askētiski, tomēr arī aiz šiem nedaudzajiem atslēgas vārdiem Antras līdzgaitnieki var saskatīt to dzīvi, par ko viņa skaļi nerunā: LABA literatūra un LABA mūzika neatkarīgi no žanra. Orientēšanās sports, kalnu tūrisms, ceļojumi, gleznošana, nūjošana.

Uz jautājumu: kas Tev ir labi, Antra atbild: “Laba ir klasiskā mūzika, bet no vieglākā gala. Laba ir etnomūzika, labas ir “Tautumeitas” un “Latvian Voices”, labi ir franču šansoni un Imants Kalniņš, lai cik daudz skanējuši… Nu nevaru pateikt. Ja īsi, tad – gaiša mūzika. Tāpat varu maldīties pa literatūru, tas vispār ir neaptverami. Atslēgas vārds ir AUTORS respektīvi TALANTS, personība.”

 

Eva Eglāja-Kristsone

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Ar trimdas un Latvijas literātu sakaru izpēti dzelzs priekškara periodā nodarbojas kopš 90. gadu vidus studijām LU. 2007. gadā aizstāvējusi doktora darbu ”Padomju Latvijas un trimdas literātu saskarsme dzelzs priekškara laikmetā (20. gs. 50. – 80. gadi)”, iegūstot filoloģijas doktores (Dr. philol.) zinātnisko grādu literatūrzinātnes nozarē latviešu literatūras vēstures apakš nozarē. Regulāri publicējusies žurnālos ”Jaunā Gaita” un ”Karogs”. Publikāciju piemēri: ”Dzejnieks Ojārs Vācietis trimdas publikācijās” (”JG” 2004. g.), ”Rakstnieks Valentīns Pelēcis aukstā kara ideoloģisko cīņu krustugunīs” (”JG” 2006. g.), ”Okupētās Latvijas un latviešu trimdas saskarsme un tās dinamika” (turpinājumos ”JG” 2009. g.), “Tikšanās pie cauruma dzelzs priekškarā” (”Karogs” 2009. g.)

Priekšlasījums “19., 20.gs. mijas sievietes mainīgā loma un tēls sabiedrībā un kultūrā” skar tēmu, kas iekļauta Benedikta Kalnača grāmatas
Fin de siècle literārā kultūra Latvijā : apceres par literatūras sociālo vēsturi, kas izdota 2017.gadā . Grāmatas saturs:
Nācijas kartēšana un kultūras atmiņa 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā / Benedikts Kalnačs. Latvieši un vācbaltieši 19. un 20. gadsimta mijas literārajā kultūrā / Pauls Daija. Sievišķības konstruēšanas sociālie un kultūras aspekti 19. un 20. gadsimta mijas latviešu literatūrā / Eva Eglāja-Kristsone. Homofilā aktiera tēla ģenēze gadsimtu mijas literārajā kultūrā / Kārlis Vērdiņš.

Modernitāte (politoloģija) – sabiedrības politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras iezīmju kopums, kas radās R-Eiropā pēc feodālās sabiedrības sabrukuma un dominē pasaulē turpmākajos gadsimtos. Modernitātes galvenās pazīmes: tradicionālisma noliegums sabiedrības dzīvē, racionālisms, individuālisms, sekulārisms, industriālisms (galvenokārt saistībā ar tirgus ekonomiku). Modernitātes jēdziena piemērojamību mūsdienām apstrīd postmodernisms.

 

Andris Kivičs

Andris Kivičs ir latviešu mūziķis, dzejnieks, mūzikas un tekstu autors un RigaTV24 raidījuma “Rampas Ugunis” vadītājs. Pirms kļuvis par mūziķi, A. Kivičs astoņus gadus profesionālā līmenī spēlējis basketbolu.

Kā mūziķis Andris Kivičs ir izdevis 7 CD albumus un 2 lejuplādes albumus, kuros viņš visām dziesmām ir mūzikas un teksta autors. Savā karjerā gan ar grupu Z-Scars, gan kā solo izpildītājs uzstājies Latvijā, Anglijā, Igaunijā, Vācijā, Īrijā, Islandē, Zviedrijā, Džersijas salā, Gērnsijas salā, Kanāriju salās, Afganistānā, Beļgijā un citur.