Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
26. janvārī, Latvijas de iure atzīšanas dienā, Berlīnes centrālā bibliotēka, Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvja klātbūtnē, nodeva Latvijas vēstniecībai atpakaļ grāmatas ar pirmskara Latvijas Sūtniecības Vācijā zīmogiem, kuras atgriezās mājās pēc nepilnu 80 gadu prombūtnes.
“Neatkarīgas Latvijas valsts dibināšana pirms 100 gadiem ir cieši saistīta ar ārpolitiskā un diplomātiskā dienesta izveidošanu. Latvijas valsts starptautiskā atzīšana de iure 1921. gada 26. janvārī valstij pirmo reizi deva iespēju akreditēt diplomātus un ārzemēs atvērt savas pārstāvniecības,” saņemot grāmatas, norādīja Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.
“Esmu patiesi gandarīta, ka šajā īpašajā dienā un gadā mājās atgriežas Latvijas Sūtniecības Vācijā pirms gandrīz 80 gadiem zudušās grāmatas. Grāmatu atgriešanās jubilejas gada ievadā noslēdz zināmu vēsturisku apli,” pauda vēstniece.
Arī Vācijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Mihaels Fabrī (Michael Fabri) izteica gandarījumu, ka grāmatas atgriezušās pie sava likumīgā īpašnieka un uzsvēra Latvijas paveikto pēc neatkarības atjaunošanas.
Vēstniecība no Berlīnes Centrālās bibliotēkas kopumā atpakaļ saņēma sešas grāmatas ar Latvijas Sūtniecības Vācijā zīmogu pirmajā atvērumā. Tās visas izdotas 20. gadsimta divdesmitajos gados. Bibliotēka šobrīd veic izpēti, kā grāmatas nonākušas tās krājumos. Līdz šim zināms, ka tās 1945. gadā atrastas Bergungstelle 87 jeb meklēšanas punktā Nr. 87 un bijušas iekļautas kāda Dr. Runtes privātajā bibliotēkā. Bibliotēka, visticamāk, piederējusi Dr. Ludvigam Runtem, kurš ieņēmis augstu amatu Nacionālsociālistu administrācijā 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.
Latvijas pārstāvniecība Berlīnē līdz Otrajam pasaules karam atradās reprezentatīvā ēkā, adresē Burggrafenstraße 13, netālu no Vitenbergas laukuma un slavenā iepirkumu centra KaDeWe. Pēc Latvijas okupācijas Molotova-Ribentropa pakta ietvaros vācu valdība Latvijai piederošo ēku nodeva Padomju Savienībai, vēlāk kara gaitā tā ēku nodeva atpakaļ Vācijai. Berlīnes bumbošanas laikā ēka tika pilnībā iznīcināta un atjaunotajai vēstniecībai vairs nebija iespēju atgriezties vēsturiskajās telpās.
Atpakaļ saņemtās grāmatas:
1. Viscount D’Abernon: Ein Botschafter der Zeitwende. Memoiren. 3 Bände. Leipzig: Paul List Verlag [1929, Band 1 und 2] und [1930, Band 3].
2. Leopold Ranke: Französische Geschichte vornehmlich im sechzehnten und siebzehnten Jahrhundert. 3. Bd. (Reihe: Leopold Rankes Meisterwerke. 8. Bd.). München und Leipzig: Duncker & Humblot 1924.
3. J. A. Farrer: Die europäische Politik unter Eduard VII. München: Bruckmann [1925].
4. Edvard Beneš: Der Aufstand der Nationen. Der Weltkrieg und die tschechoslowakische Revolution. Berlin: Cassirer 1928.
Papildu informācija:
Kaspars Adijāns
Tālr.: +49 30 82 600 235,
E-pasts: kaspars.adijans@mfa.gov.lv
