Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka 2024. gada 29. novembrī organizē 247. gadskārtas konferenci “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”, kurā pulcēsies bibliotēku nozares speciālisti un entuziasti no visas Latvijas. Konference vienos gan Kurzemes, gan visas valsts bibliotēku darbiniekus, grāmatu draugus un kultūras atbalstītājus kopīgās sarunās un pieredzes apmaiņā.
No 2024. gada 25. līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) norisināsies starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”. Pētnieki no dažādām Eiropas valstīm diskutēs par iespiedēju darbību, tipogrāfisko rīku apriti, bibliotēku kolekcijām, kā arī zināšanu un tradīciju izplatību grāmatniecībā. Konference pievērsīsies arī grāmatu izplatīšanai no lielākajiem grāmatniecības centriem uz mazākiem reģioniem. Zinātniskos referātus papildinās ekskursijas, praktiskas darbnīcas un domapmaiņas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs uzsāk labās prakses piemēru darbā ar bērniem un jauniešiem apkopošanu Latvijas Bibliotēku portālā. Pateicoties bibliotekāru iesaistei un atsaucībai, ikviens var iedvesmoties un smelties jaunas idejas arī savam darbam. Ideju bankas mērķis ir vienkopus apkopot skolu un publisko bibliotēku labās prakses piemērus, kārtojot tos tematiskās kopās – pēc mērķgrupām, tēmām, tendencēm. Aicinām arī turpmāk bibliotekārus būt atsaucīgiem un dalīties ar savu pieredzi! Ideju bankas otrais apkopojums veltīts izlaušanās spēlēm bibliotēkās.
Lai sveiktu Latvijas iedzīvotājus mūsu valsts 99. dzimšanas dienā, radīts minūti garš videodzejolis, kurā dokumentēti dažāda vecuma, profesiju un interešu Latvijas cilvēki viņu dzimšanas dienās. Apkopotie dokumentālie kadri savīti ar Edgara Šubrovska dzejoli par dzimšanas dienām.
Apsveikums skatāms Latvijas Televīzijas ēterā un Latvijas valsts simtgades Youtube kanālā.
Apsveikumā redzama deviņgadnieces bērnu ballīte, arhitekts, kurš nesvin dzimšanas dienu, aktrise, kurai svētki aizrit uz skatuves, savulaik represēta vīra un sievas sirsnīgs prieks par vēl vienu kopīgu dzimšanas dienu, aizrautīgas ceļotājas lielais saimes galds, divdesmitgadnieces dzīres bārā un mākslinieka apaļa jubileja dabas ainavā.
Ceļā uz valsts simtgadi, jau sesto gadu pēc kārtas tapis īpaši personisks video apsveikums Latvijas dzimšanas dienā. Iepriekšējos gados Latvijas video apsveikumi veidoti cildinot latviešu valodu, sargājot robežu, skaitot gadus caur cilvēkiem un meklējot īpašo, ko mūsu valstī saskata ārzemnieki. Arī šogad video galvenie varoņi ir dažādi Latvijā dzīvojoši cilvēki savās dzimšanas dienās. Dzejoli un muzikālo audeklu radījis Edgars Šubrovskis, to ierunājusi Ilga Reizniece.
“Reizēm dzimšanas diena iekrīt grūtībās vai skumjās, tad var ļauties svinēt nevis ar publiskām gavilēm, bet ar savpatību, siltumu, cilvēkiem un skatieniem. Reizēm dzimšanas diena sakrīt ar lieliem priekiem, drūzmu un uguņošanu. Tajos brīžos līksme un dziesmas skan tālu. Te ir brīvība būt tam, kas esi, justies pašam un būt pašam, jo mums ir brīvība. Valstij, ko svinam ir vēl viens brīvības gads. Caur dzejoli un dzimšanas dienu dokumentālajiem kadriem radīts dzimšanas dienu stāsts, jo katra mūsu dzimšanas diena ir arī Latvijas dzimšanas diena. Lai kādi mēs būtu – dzirkstoši vai skumji, pilsoņi vai ne tik pilsoņi, jauni vai jau padzīvojuši, skumji vai priecīgi – visi esam te, Latvijas kopienā,” stāsta idejas autore Eva Johansone.
Dzimšanas dienas dokumentēja operators Aleksandrs Okonovs un fotogrāfs Ģirts Raģelis. Dzimšanas dienu stāsti un fotogrāfijas apskatāmas šeit.
Iepriekšējo gadu video apsveikumi “Latvijai 94. Gadi.”, “Latvijai 95. Darbs”, “Latvijai 96. Robežlīnija”, “Latvijai 97. Vārdi”, un “Latvijai 98. Vilinājumi” skatāmi šeit.
Valsts simtgade ir mūsu paaudzes iespēja godam un cienīgi, lepni un priecīgi sagaidīt valsts simto dzimšanas dienu, stāstīt Latvijas stāstu un veidot nākotnes Latviju. „Es esmu Latvija” ir valsts simtās gadadienas vēstījums – aicinājums un atgādinājums, ka Latvijas galvenā vērtība ir tās cilvēki, kuri veltījuši savu dzīvi neatkarīgas valsts tapšanai un pastāvēšanai, veido tās tagadni un liek pamatus rītdienai.
Simtgades norises veidotas tā, lai dotu iespēju ikvienam būt aktīvam svētku veidotājam. Programmā iekļauti gan nacionāli un starptautiski nozīmīgi notikumi, gan nozaru ministriju aktivitātes, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, vietējo kopienu un iedzīvotāju iniciatīvas. Latvijas valsts simtgadē ikviens aicināts dāvināt savu laiku labiem darbiem sev un Latvijai, kopīgi paveikt nozīmīgas lietas. Uzzini un iesaisties Latvijas valsts simtgadē.
Video apsveikumu sērija un videodzejolis tapis ar Kultūra ministrijas un Latvijas Televīzijas atbalstu.
Papildu informācija:
Linda Pastare
Latvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
Kultūras ministrija
Tālr.: 67330339; 29374438
E-pasts: Linda.Pastare@km.gov.lv
