Gaidāms arī komponista Andra Dzenīša dziesmu cikla “Četras Eduarda Veidenbauma dziesmas un veltījums” pirmatskaņojums un tēlnieces Olgas Šilovas radītās piemiņas plāksnes prezentācija. Konferenci rīko Rakstniecības un mūzikas muzejs un LU.

Konferences pirmajā dienā, sākot no pulksten 13.00, Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) ar priekšlasījumiem uzstāsies Jānis Zālītis (”Veidenbauma tēls Raiņa, Andreja Upīša un Viktora Eglīša dramaturģiskajās iecerēs”), Viesturs Vecgrāvis (“Eduarda Veidenbauma dzejas romantiskās trajektorijas: par un pret”), Juris Andrejs Kastiņš (“Veidenbauma dzejas intertekstualitāte”), Marguss Konnula (“Ja Veidenbaums būtu bijis igaunis”), Arnis Vīksna (“Pīpkalonija: pa ausu galam sadzirdētas leģendas”), Andrejs Balodis, Andris Hiršs un Ainārs Kamoliņš (“Eduarda Veidenbauma mehāniskais humānisms”). Pulksten 16.30 notiks E. Veidenbaumam veltītas dokumentālas īsfilmas pirmizrāde, tēlnieces Olgas Šilovas veidotās dzejnieka piemiņas plāksnes prezentācija un Andra Dzenīša dziesmu cikla “Četras Eduarda Veidenbauma dziesmas un veltījums” pirmatskaņojums Alda Liepiņa un Armanda Siliņa izpildījumā.

27. oktobrī no pulksten 9.00 LU Humanitāro zinātņu fakultātē (Visvalža ielā 4a) ieskatu dažādos E. Veidenbauma daiļrades, personības un laikmeta kontekstos sniegs Skaidrīte Lasmane (“Maksa Štirnera un Eduarda Veidenbauma anarhisms”), Ligita Ašme (“Veidenbauma dzeja kā muzikālās daiļrades katalizators: no 1905. gada anonīmajiem autoriem līdz Jurim Kulakovam”), Raimonds Briedis (“Atskaņa Veidenbauma dzejā”), Māris Salējs (“Veidenbauma nezūdamības likums”), Anda Kubuliņa (“Eduards Veidenbaums Virzas skatījumā”), Iveta Ruskule (“Veidenbauma muzealizācija”) un Janīna Kursīte (“Nokļūšana Tērbatā. Ceļa semantēma laika aspektā (19./20.gs)”). 

Konference noslēgsies 27. oktobrī ar dzejas pēcpusdienu Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči” ar igauņu dzejnieka un atdzejotāja Margusa Konnulas dzejas lasījumu un J. Kulakova dziesmu cikla “Septiņarpus dziesmas” atskaņojumu (izpilda J. Kulakovs un I. Akuratere).

Šogad 3. oktobrī Eduardam Veidenbaumam (1867–1892) – dzejniekam pirms sava laika – paliktu 150. Veidenbauma īsās dzīves leģenda nav aizēnojusi viņa dzeju arī šodien. Tapusi kā personisks poētiska pārdzīvojuma pieraksts, bez pretenzijām ieraudzīt dienasgaismu publikācijā vai grāmatā, Veidenbauma dzeja izrādījusies spēcīgāka par sava laikmeta kontekstu un bijusi atspēriena punkts nākamām dzejas modernistu paaudzēm. Zinātniskā konference “…kaut šaubās un šaubīsies cilvēka prāts..” iezīmēs, kas jauns noticis Veidenbauma daiļrades izpētē akadēmiskajā jomā.