Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Lietus piepildīta un vēsa 5.oktobra pēcpusdiena Olaines Bibliotēkā pulcēja dzejas zinātājus, interesentus, lai pasākumā “Dzejas ekspresis” tiktos ar jauno latviešu dzejnieci Ingu Pizāni, dzejoļu krājuma “Tu neesi sniegs” autori. Lirisks vieglums mijās ar pārdomu raisošām atziņām, dzejnieces izstarotu entuziasmu par dzeju un tikšanos ar olainiešiem.
Inga ieskicēja savu pārliecību par vērtībām: “Šajā tehnoloģiju laikmetā klātbūtne un klātesamība ir viena no skaistākajām un patiesākajām vērtībām. Grāmatas, tāpat kā dzeja, viss, kam vajag cilvēka uzmanību, skatienu, pieskārienu, ir ļoti, ļoti vērtīgs un nav vairs tik pašsaprotams kā varbūt kādreiz.”
Jaunā dzejniece lasīja jau publicētus dzejoļus par rudeni un ziemas tuvošanos, kā arī līdz šim nepublicētus un pavisam jaunus dzejoļus, tostarp jaunākais no tiem bija sarakstīts 29.septembrī.
Rudeņos krist
nozīmē
iekrist
sevī
vēl dziļāk
ar visu spēku
atsisties
pret
tevi.
Inga Pizāne
Dzejniece komentēja un stāstīja par dzejoļu tapšanu un tēmām, savām dzejas gaitām, ceļu līdz lasītājiem un viņu sirdīm – grāmatai, kas “..ir tikai viena pietura” dzejas ceļā. Inga šo ceļu iet aptuveni 15 gadus un saka, ka “..joprojām tā ir mīlestība mūža garumā”. Dzejniece atzīstas: “Ļoti daudzi mani dzejoļi sākas ar “mēs”. No vienas puses man nepatīk vispārināt, bet no otras puses es jau cilvēkus redzu caur sevi un arī sevi caur cilvēkiem, tāpēc es bieži saku “mēs”.”
Pasākuma otrajā daļā Inga atbildēja uz klātesošo jautājumiem, kas bija saistīti ar dzeju, grāmatu lasīšanu, jauna dzejnieka ceļu pa soļiem līdz pirmajam dzejoļu krājumam. Izskanēja jautājumi, ar kuru palīdzību pasākuma dalībnieki centās atklāt noslēpumu “dzejnieks” – kas un kāds tas ir, kādas iezīmes raksturīgas, kas rosina kļūt par dzejnieku. Uz jautājumu, vai par dzejnieku piedzimst vai kļūst, pati dzejniece atbildēja, ka, viņasprāt, par dzejnieku piedzimst, bet ne vienmēr uzreiz to apzinās. Savukārt īsa dzejnieka definīcija būtu: “..vērot sevi un pasauli caur rakstīto vārdu”, piebilstot, ka 50% no dzejnieka veido grāmatu, dzejas lasīšana.
Viens no pirmajiem latviešu dzejniekiem, kas Ingu iedvesmoja, ir Klāvs Elsbergs, turklāt vairākkārt jaunā dzejniece pieminēja arī divus savus dzejas skolotājus – Ronaldu Briedi un Jāni Rokpelni. Viņas iedvesma dzejoļiem ir attiecības – attiecības ar cilvēkiem, sevi; turklāt dzejniece nereti saskata līdzības starp attiecībām un gadalaikiem.
Šobrīd Inga raksta arī prozu, dziesmu tekstus, piebilstot, ka “dzeja ir pāri visam. Kad es sāku rakstīt dzejoli, es pati nezinu, ar ko tas beigsies. Man pašai tas ir pārsteigums.”
..man bērnībā ļoti patika uzlīmes.
Es tās krāju un krāju,
Man bija žēl tās līmēt.
Tagad tieši tāpat ir ar dzīvi –
Man tā ir, es to krāju,
Bet man ir žēl to dzīvot.
Inga Pizāne
Vaicāta par pašas lasīto un citiem ieteicamo no jaunākajiem latviešu rakstnieku un dzejnieku darbiem, dzejniece min Ingas Gailes romānu “Stikli”, Andras Neiburgas stātus, Ievas Rupenheites dzejoļu krājumu “Nepāriet”.
Pēcpusdienai sākot krēslot un pasākumam noslēdzoties, Inga Pizāne atstāja vēstījumu Olaines Bibliotēkai un tās apmeklētājiem, lietotājiem: “Vienmēr būt ceļā uz pavasari sevī!”
— — — — — — — — —
Atskats uz pasākumu fotogrāfijās skatāms galerijā.
Plašāka informācija par jaunās latviešu dzejnieces Inga Pizānes literārajām gaitām atrodama viņas emuārā un Satori interneta žurnālā.
