Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Tikšanos cikla “Latgaliskais – daļa no latviskā”” ietvaros 26.septembrī plkst.13.30 Līvānu novada Centrālās bibliotēkas Straumes zālē notiks pirmais cikla pasākums – tikšanās ar dzejnieci un skolotāju, 2014.gada Ata Kronvalda balvas laureāti, Ivetu Ratinīku.
Iveta Ratinīka dzimusi 1978.gadā Viļānos, 2000. gadā Rēzeknes Augstskolas Humanitārajā fakultātē ieguvusi humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā un latviešu valodas, literatūras un kultūras vēstures skolotāja augstākās profesionālās izglītības diplomu un 2002. gadā Latvijas Universitātē saņēmusi humanitāro zinātņu maģistra grādu filoloģijā, pašlaik filoloģijas doktorante Daugavpils Universitātē un latviešu valodas un literatūras skolotāja Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. Lasījusi dzejas teorijas un kritikas kursu LU un Literārajā akadēmijā, aktīvi rakstīti literatūrkritiski raksti, veidoti plašāki komentāri par literatūru Radio. 2011.gadā saņēmusi Latvijas Izglītības inovācijas balvu par jaunu ideju ieviešanu izglītības un mācību procesā. Debijas dzejas krājums “Rūgts” iznācis 2011. gadā, nominēts Literatūras gada balvai (2012). 2015. gadā izvirzīta Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2015 titulam.
“Latgaliskais manī ir drīzāk zemādas izjūta, bezapziņas reakcija. … Nerakstu latgaliski, taču tā runāju ar ģimeni, savu sirdsapziņu, Dievu un arī kaķi.”- Iveta Ratinīka
Laipni lūgti uz tikšanos ar interesantu personību!
