Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Dzejas dienas visā Latvijā atzīmē kopš 1965.gada 11.septembra, kad tika svinēta dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas diena. Gadu gaitā ir mainījies šo pasākumu saturs. Mūsdienās tie vairs nav tikai publiski dzejas lasījumi un tikšanās ar autoriem, bet gan dažādas aktivitātes par un ap dzeju, kas spēj piesaistīt mūsdienu izvēlīgo publiku.
Mūsu dzimtajā Ludzas novadā ir dzimuši, auguši, strādājuši un radījuši savus daiļdarbus izcili dzejnieki, kuru atstātais literārais mantojums ir neatņemama mūsu vietējās kultūras sastāvdaļa. Liriskie dzejas dienu pasākumi deva iedzīvotājiem iespēju apstāties steidzīgajā ikdienas rutīnā un uz mirkli pievērsties vērtīgajam un skaistajam, kas ir mums apkārt — dzejā izdaudzinātajai Ludzai, tās vēsturei un kultūras bagātībai.
Ludzas novada pašvaldība Mazo kultūras projektu programmā atbalstīja Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas projektu „Dzejas dienas Ludzā”, kura ietvaros noritēja vairāki dzejas popularizēšanai veltītie pasākumi.
7. septembrī Ludzas Tautas nama Mazajā zālē notika dzejai veltīts tematiskais vakars „No dzejas līdz filmai”, kurā tika prezentēta īsfilma „Ludza dzejā”. Īsfilmu veidoja Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas darbinieki sadarbībā ar Jauniešu iniciatīvu grupas “Jauniešu projekts — LUDZA TV” aktīvistiem Raivi Isakoviču un Edmundu Kadakovski. Īsfilmā skanēja mūsu novadnieku Viļa Dzērvinīka, Jeļenas Arbuzovas, Pētera Jurciņa, Andra Vējāna un Staņislava Kaļvāna dzeja. Pasākumu programmu papildināja Ludzas BJC pulciņš „Tērpi un aksesuāri”, kuri prezentēja 2 tērpu kolekcijas „Melnā mālu kolekciju” un „Linu tērpu kolekciju”. Pasākuma noslēgumā paldies vārdus un dāvanas saņēma visi, kas piedalījās pasākuma un īsfilmas tapšanā.
Piektdien, 8. septembrī, sagaidot vilcienu no Rīgas plkst. 21.00, Ludzas dzelzceļa stacijā tika organizēts koncerts „Dzeja iebrauc Ludzā” kopā ar grupas „Dabasu Durovys” līderi Arni Slobožaņinu. Atbraucējus un koncerta apmeklētājus priecēja salona „Pelnrušķītes sapnis” dalībnieces, kuras izkāpa no vilciena tērpušās seno laiku tērpos un pasākumam piešķīra īpašu atmosfēru.
Sestdien, 9.septembrī, „Dzejas tirgū Ludzai” Ludzas vecpilsētas laukumā pie Tūrisma Informācijas centra notika teatralizēta izrāde, radošās darbnīcas un aktivitātes lieliem un maziem. Isnaudas Tautas nama (TN) amatierteātris iestudēja dzejas kolāžu izrādi „Dzeja, rudens, dzīve”. Radošajās darbnīcās bērni zīmēja savas asociācijas par kādu noteiktu dzejoli kopā ar literārajiem varoņiem Karlsonu, Mazo Raganiņu un Bizmārīti. Jolantas Znotiņas (Ludzas novada Bērnu un jauniešu centra (BJC) kustību teātra pulciņš) vadībā bija iespēja izmēģināt dzejas deklamēšanu zīmju valodā. Aktivitātē „Brīvais mikrofons” savas mīļākās dzejas rindas klātesošiem prezentēja Ingrīda Aizupe, Līga Artihoviča, Ksenija Meļņikova, Amanda Ļeščinska, Laura Mortuzāne.
Visi dzejas dienu pasākumi piesaistīja neviltotu Ludzas iedzīvotāju uzmanību.
