Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Līvānu novada Centrālā bibliotēka piedalījās Valsts Kultūrkapitāla fonda kultūras projektu konkursā un guva finansiālu atbalstu projekta “Latgaliskais – daļa no latviskā” īstenošanai.
Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta ietvaros, apzinoties savu uzdevumu latviešu literatūras popularizēšanas un lasīšanas veicināšanas jomā, dzimtās Latgales kultūras izzināšanā un popularizēšanā Līvānu novada Centrālā bibliotēka plāno Līvānu novada iedzīvotāju un Līvānu novada skolu skolēnu tikšanos ar dzejnieci Ivetu Ratinīku septembrī, oktobrī tikšanos ar rakstnieci Ingu Ābeli, kas raksta par Latgales cilvēkiem. Novembrī paredzēta tikšanās ar izcilo latgaliešu valodas pētnieci Lidiju Leikumu, Latgales spilgtāko dzejnieci Annu Rancāni gaidīsim bibliotēkā decembrī.
Tikšanās cikls iecerēts kā kopējs veselums: dzejniece, latgaliešu kultūras popularizētāja un skolotāja Iveta Ratinīka veicinātu jauniešos nepieciešamību izteikties un apliecināt savu varēšanu; rakstniece Inga Ābele, stāstot par romānu “Klūgu mūks” un “Duna” tapšanu, sniegtu iespēju palūkoties uz notikumiem Latgalē no autores skatu punkta; valodniece Lidija Leikuma pastāstītu par latgaliešu valodu un literatūru no zinātnieces viedokļa; Latgales patriote un dzejniece Anna Rancāne cikla noslēdzošā pasākumā veicinātu lepnumu par latgaliskajām saknēm savas dzimtas un tautas vienotības apziņā.
Aicinām apmeklēt tikšanās ar radošām un interesantām personībām mūsu bibliotēkā! Sekojiet informācijai Līvānu novada un Līvānu novada Centrālās bibliotēkas mājaslapās, sociālajos tīklos u.c.
