Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
No 1. līdz 3. jūnijam sešas Baltijas literātes dosies uz Lielbritāniju, lai uzstātos ar savu darbu lasījumiem un piedalītos diskusijās Londonā un Oksfordā. Latviju šajā vizītē pārstāvēs rakstniece Nora Ikstena un tulkotāja Kaija Straumanis.
Gatavojoties 2018. gadam, kad Latvija, Lietuva un Igaunija būs goda viesu statusā Londonas grāmatu tirgū, jau šogad jūnijā ar saistošu pasākumu programmu Lielbritānijas lasītājiem tiek piedāvāta iepazīšanās ar sešām mūsdienu Baltijas prozas rakstniecēm, tulkotājām un kritiķēm – Noru Ikstenu (LV), Kaiju Straumanis (LV), Ausru Kaziliunaiti (LT), Karlu Gruodis (LT), Maarju Kangro (EE) un Johannu Rossu (EE). Vizītes ietvaros paredzēti literārie lasījumi un diskusijas, kurās tiks pievērsta uzmanība sieviešu kā oriģinālliteratūras autoru nozīmei rakstniecībā Baltijas reģionā, sākot ar 19. gadsimtu, padomju laikos un arī mūsdienās.
1. jūnijā Baltijas autores uzstāsies pasākumā “Klusuma kartogrāfijas” (Cartographies of Silence), kas norisināsies slavenākā Lielbritānijas grāmatu veikalu tīkla “Waterstones” grāmatnīcā “Waterstones Picadilly” Londonā. Pasākumu vadīs britu rakstniece, redaktore un kritiķe Lūsija Popeskū (Lucy Popescu), kas iztaujās dalībnieces par Baltijas literārajām tradīcijām, vēsturi un sieviešu lomu tajā.
Savukārt 2. jūnijā “Waterstones” tīkla grāmatnīcā Oksfordā norisināsies lasījums un diskusija “Dzejošana tulkošanā” (Poeting in Translation), ko vadīs britu dzejnieks Dans Holovejs (Dan Holloway). Diskusijas laikā tiks apspriesta pieaugošā Lielbritānijas apetīte pēc tulkotās literatūras, kā arī citu Eiropas valstu literatūras perspektīva šajā tirgū.
Baltijas autoru tūre noslēgsies 3. jūnijā Oksfordas universitātes Sv. Annas koledžā, kur Oksfordas tulkotāju dienas (Oxford Translation Day) ietvaros norisināsies paneļdiskusija “Drosmīgās no Baltijas” (The Bold and the Baltic) par Baltijas literatūru.
Par Latvijas autorēm
Nora Ikstena ir 11 prozas darbu, 6 biogrāfiju un 2 eseju krājumu autore. Par grāmatu “Nenoteiktā bija” (2006), kas tapusi kā kopdarbs ar Latvijas dzejnieku Imantu Ziedonu, saņēmusi Baltijas Asamblejas balvu, Literatūras gada balvu un laikraksta “Diena” balvu kultūrā. Viņas darbi līdz šim tulkoti krievu, maķedoniešu, itāļu, angļu un gruzīnu valodās.
Kaija Straumanis ir ieguvusi maģistra grādu literārajā tulkošanā Ročesteras universitātē Ņujorkā un strādā par “Open Letter Books” redakcijas direktori. Līdz šim uz angļu valodu tulkojusi Ingas Ābeles romānu “Paisums”, Zigmunda Skujiņa romānu “Miesas krāsas domino”, kā arī šobrīd strādā pie Jāņa Joņeva romāna “Jelgava 94” tulkojuma.
Papildu informācija:
ANnete Konste
E-pasts: info@latvianliterature.lv
Tālr.: 26123819
Vizīte Lielbritānijā tiek organizēta sadarbībā ar Lietuvas Kultūras institūtu, Latvijas Starptautisko rakstnieku un tulkotāju māju, Igaunijas Literatūras centru, kā arī Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vēstniecībām Londonā.
