Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Lai atvieglotu un vienkāršotu Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA) uzkrāto publisko dokumentu izmantošanu, turpmāk fiziskām personām atļauts veikt tajā pieejamo publisko dokumentu fotografēšanu zinātniskiem un personīgiem mērķiem.
To paredz valdības š.g. 21.marta lēmums, ar kuru apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.747 “Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi””
Noteikumi paredz, ka turpmāk fiziska persona arhīva lasītavā varēs fotografēt publiskos dokumentus, kuriem nav pieejamības ierobežojumu un kuru reproducēšanu neierobežo autortiesības, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības. Fiziskai personai iegūto dokumentu atvasinājumus ir tiesības izmantot vienīgi personiskiem un zinātniskiem mērķiem.
Šāda atļauja zinātniekiem, studentiem un citiem interesentiem būtiski atvieglos darbu ar dokumentiem LNA lasītavās. Ja līdz šim dokumentus vajadzēja pārrakstīt vai iegādāties to kopijas par maksu, tagad tos drīkstēs fotografēt. Fotografēt dokumentus būs atļauts tikai tādā veidā, kas nerada draudus to saglabāšanai – bez zibspuldzes, statīva vai citām palīgierīcēm. Veiktas izmaiņas LNA iekšējos noteikumos par kārtību, kāda jāievēro, fotografējot un izmantojot dokumentus.
Augstas kvalitātes digitālās kopijas un apliecinātas LNA dokumentu kopijas joprojām varēs iegūt par attiecīgu samaksu atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.857 “Latvijas Nacionālā arhīva publisko maksas pakalpojumu cenrādis” atrunātajam.
