Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Ceturtdien, 23. martā aicinām uz Latvijas Universitātes 75. zinātniskās konferences sekciju “Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātne”, kas no pulksten 9.00 – 17.20 norisināsies Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu centra konferenču zālē Kalpaka bulvārī 4, Rīgā.
Konferences sekciju kopīgi organizē Latvijas Universitātes Bibliotēka un Sociālo zinātņu fakultātes Informācijas un bibliotēku studiju nodaļa.
Pirmās apakšsekcijas “Dzīves meistarība un informācijpratība” referāti būs veltīti jaunākā Tautas attīstības pārskata pētījuma rezultātiem, mācību grāmatu izdošanai Latvijā, informācijas privātuma jautājumiem un bibliotekāra kompetenču lomai studiju un pētniecības veicināšanai.
Otrā apakšsekcija “Virtuāli 24/7” veltīta mūsdienu informācijas virtuālās vides aktualitātēm. Referenti akcentēs informācijas resursu pieejamību un atvērtību izglītībai, pētniecības datu atvērtību zinātnes attīstībai, raksturos digitālo kolekciju dažādību un Latvijas Universitātes (LU) digitālo kolekciju izvērtējumu un perspektīvas, informēs par Astrīdes un Ivara Ivasku arhīva digitalizācijas pirmās kārtas rezultātiem, E.Felsberga ieguldījumu LU izveidošanā un antīkās vēstures zinātnes attīstībā un daudziem citiem aktuāliem jautājumiem.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas ieskaņai konferences sēdes izskaņā piedāvāsim dokumentālo filmu “Rakstniece Melānija Vanaga” ar M.Zirnītes ievadvārdiem.
