Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Ludzas pilsētas galvenajā bibliotēkā notika pasākums “No burta līdz grāmatai”. Kā pastāstīja diskusijas vadītāja un šīs tikšanās idejas autore Žanna Vasiļevska, turpmāk katru mēnesi lasītājiem tiks piedāvāta iespēja satikties, lai diskutētu, apspriestu kādu grāmatu vai citu ar lasīšanu, grāmatniecību saistītu jautājumu.
Šoreiz, pasākumu cikla pirmajā nodarbībā, Žanna Vasiļevska stāstīja par rakstu vēsturi, grāmatniecības attīstību līdz mūsdienām.
Grāmatām cilvēka dzīvē ir milzīga un ļoti daudzveidīga nozīme. Tās nav tikai informācijas un izziņas avots, domāšanas, prāta un valodas attīstītājas. Grāmatas zināmos apstākļos var kļūt par antidepresantu, var palīdzēt atrisināt kādu problēmu, var izklaidēt.
Par lasīšanas daudzpusīgo lomu mūsu dzīvē stāstīja psiholoģe Vineta Čepule. – Psihologi, protams, ir par lasīšanu. Cilvēks, kurš lasa, neapšaubāmi, ir ieguvējs. Par to sanākušos nevajadzēja pārliecināt, jo auditorijā bija „grāmatu cilvēki”. Ar lielu interesi klātesošie klausījās par to, ka ir metodes, kas palīdz izmantot grāmatas terapeitiskos nolūkos, ka, pat lasot tikai 6 minūtes dienā, var mazināt stresa līmeni. Pastāv un uz cilvēku pozitīvi iedarbojas pasaku terapijas metode. Psiholoģes uzstāšanās lika palūkoties uz lasīšanu no cita aspekta. Izvērsās diskusija, kā bērnus aizvilināt no viedtālruņa un ieinteresēt par lasīšanu, cik agrā vecumā tas iespējams. Visi šie jautājumi rosināja uz pārdomām.
Pasākumu cikla nākamā nodarbība plānota aprīlī, bet tās tēmu Žanna vēl neatklāja. Gaidīsim informāciju!
