Konference norisināsies 30. janvārī no plkst. 10:00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāvā.

 

Mūsdienās aizvien pastāv daudz dažādu risku, kas var apdraudēt un iznīcināt ne vien personīgo arhīvu, bet arī nacionāla un starptautiska mēroga kolekcijas un atsevišķus dokumentus. Riskus rada gan dabas katastrofas, bruņoti konflikti un nelaimes gadījumi, gan arī cilvēku pašu rīcība, tostarp neziņa vai neizpratne par dažādu vēsturisku dokumentu un liecību vērtību un nozīmību. Ar katru jauno paaudzi informācijas pirmavotu klātbūtne attālinās, jo senāku dokumentu un vēstures liecību interpretācija pieprasa specifiskas zināšanas un ekspertīzi, kas spēj izlasīt, tulkot un apjaust oriģinālā ietverto vēstījumu un tā lomu vēsturē.

 

UNESCO gandrīz pirms 25 gadiem (1992. gadā) izveidoja programmu „Pasaules atmiņa”, kuras mērķis ir apzināt, izcelt un saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas. Programma tiecas veicināt dokumentārā mantojuma saglabāšanas jautājumu ienākšanu valstu nacionālajās politikās, veicināt izpratni par šī mantojuma nozīmību un saglabāšanas nepieciešamību, sekmēt tā pieejamību, atpazīstamību, kvalitatīvu satura veidošanu, kā arī institūciju starptautisku un starpinstitucionālu sadarbību, mobilizējot atmiņas institūcijas – arhīvus, muzejus, bibliotēkas un citas nozares institūcijas.

 

Programmas ietvaros šo gadu laikā aktīvi ir risināti gan praktiski saglabāšanas un pieejamības jautājumi, gan digitalizācijas radīti izaicinājumi praktiķu un politikas veidotāju līmenī, gan arī dokumentārā mantojuma interpretācijas un popularizēšanas aspekti, īpaši starptautiskā mērogā. Programma „Pasaules atmiņa” ir sekmējusi neskaitāmu kopienu un valstu kolektīvās atmiņas stiprināšanu, pārliecību un pašapziņu, kā arī – rosinājusi un iekustinājusi kontrastējošu un politiski sensitīvu jautājumu ienākšanu kultūras mantojuma diskursā. Programma “Pasaules atmiņa”, izceļot konkrētus dokumentārā mantojuma objektus, rosina valstis un sabiedrību kopumā domāt, pārcilāt atmiņas un padziļināti izprast dažādus vēsturiskus jautājumus, kā arī padarīt pieejamu un izprotamu daudzveidīgo un bagātīgo dokumentāro mantojumu nacionālā un starptautiskā mērogā.

 

Latvija ir bijusi programmas “Pasaules atmiņa” aktīva dalībvalsts jau kopš programmas izveides 1992.gadā. Par godu programmas 25. gadadienai UNESCO LNK rīko konferenci “Dokumenti un atmiņas institūcijas”. Tā plānota kā platforma nozares pārstāvju un citu iesaistīto pušu diskusijām par dokumentārā mantojuma jēdzienu un dokumentārā mantojuma objektiem kā enkuriem (izejas punktiem) Latvijas atmiņas veidošanā un mantojuma konstruēšanā un interpretēšanā.

 

Konferences laikā plānots aktualizēt šādus jautājumus – kad vēstures liecība kļūst par dokumentāro mantojumu? Kā Latvijā atzīti dokumentārā mantojuma objekti ļauj padziļināti pētīt un dažādot vēstures interpretāciju? Kāda ir atmiņas institūciju atbildība un iespējas nodrošināt dokumentārā mantojuma pieejamību? Kā un vai vienu noteiktu vēstures objektu izcelšana spēj lauzt sabiedrībā kultivētus stereotipus? Kāpēc un kā mēs apzināti izvēlamies noteiktus tematus (atmiņu salas/ enkurus), lai runātu par vēstures un politiskiem jautājumiem? Kā šāda interpretācija ietekmē Latvijas vēstures popularizēšanu un komunikāciju? Kā sabiedrību rosināt pievērsties kvalitatīva satura lietošanai un dokumentārā mantojuma pirmavotu izpētei? Kāds atbalsts un rīcība būtu nepieciešama no valsts un starptautisku organizāciju puses, lai sekmētu dokumentārā mantojuma un atmiņu saglabāšanu? Kādi izaicinājumi paredzami nākotnē? Kādas papildus zināšanas un prasmes nepieciešamas speciālistiem un pētniekiem dokumentārā mantojuma interpretācijai?

 

Konferences programmas projekts pieejams šeit.

 

Ar konferenci tiks izsludināta arī jaunu nomināciju pieteikšana UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajam reģistram. Šobrīd tajā ir iekļauti 5 dokumentārā mantojuma objekti: “Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita. 1936.–1940.”; “Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss”; “Raiņa un Aspazijas sarakste (1894.–1929.)”; “Latvijas Centrālās padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts”; “Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924.–1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”.

Vairāk par pieteikšanos šeit.

 

Dokumentārā mantojuma liecību piederība UNESCO “Pasaules atmiņas” Latvijas nacionālajam reģistram ir priekšnosacījums pretendēšanai uz pieteikumu starptautiskajam reģistram, kas nozīmē ne tikai dokumentārā mantojuma vienības augstu novērtējumu un starptautisku atzinību, bet arī valsts pausto atbildību šo mantojumu saglabāt un darīt to pieejamu ikvienam pasaules iedzīvotājam. Latviju UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā pārstāv divas nominācijas: “Dainu skapis” un “Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”.

 

Dalībai konferencē aicinām pieteikties līdz 2017. gada 20. janvārim, rakstot uz programmas@unesco.lv vai zvanot uz 67325109.

 

Dodoties uz konferenci, atgādinām, ka tā notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāvā, kas nav publiskā bibliotēkas zona, tāpēc lūdzam līdzi ņemt personu apliecinošus dokumentus (ID vai pasi). No plkst. 9:30 aicinām pulcēties LNB ārtrijā pie reģistratūras (1. stāvs), no kurienes tālāk LNB darbinieka pavadībā varēs doties uz 11. stāvu. 

 

Plašākai informācijai un jautājumiem aicinām sazināties ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikācijas un informācijas sektora vadītāju Eviju Maļkeviču (e.malkevica@unesco.lv, 67325109).


 

Avots: atmina.unesco.lv