Kultūras ministre Dace Melbārde norāda, ka “medijpratība nosaka, vai ikviens cilvēks – arī pieaudzis – pats ir saimnieks pār informāciju, ar kuru saskaras, vai arī tai pakļaujas un dodas līdzi tās pavadā. Veiksmīgai medijpratības attīstībai jābūt vispusīgai – sākot ar ģimeni, izglītības iestādēm un beidzot ar nevalstiskajām organizācijām. Nenoliedzami komunikācijas tehnoloģijas maina sabiedrību, tās ieradumus un ikdienas rituālus. Attiecīgi – medijpratības līmenis ir viens no faktoriem, kas ietekmē pašizpratni, identitāti, spēju izprast un cienīt savu un citu kultūru.”

 

Medijpratības uzlabošana ir viena no piecām Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam projekta prioritātēm. Mediju politikas pamatnostādnes ir pirmais politikas plānošanas dokuments Latvijas vēsturē, kurā pasākumi medijpratības attīstībai tiek plānoti koordinētā veidā nozares politikas līmenī un ir mērķtiecīgi vērsti uz kritiskās domāšanas un medijpratības sekmēšanu dažādās Latvijas sabiedrības grupās. Medijpratības veicināšanas partneru sanāksme paredzēta kā pirmais pasākums, kura ietvaros likt pamatus turpmākai sadarbībai un regulārai pieredzes apmaiņai starp medijpratības veicināšanā iesaistītajām iestādēm un organizācijām.

 

Dalību pasākumā ir pieteikuši aptuveni 40 uzaicinātie dalībnieki. Ar paveikto un plānoto medijpratības jomā iepazīstinās KM, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Valsts kanceleja, Iekšlietu ministrija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais kino centrs, Latvijas Nacionālais arhīvs, sabiedriskie mediji, Latvijas Žurnālistu asociācija, Baltijas Mediju izcilības centrs, Rīgas Stradiņa Universitāte, Vidzemes Augstskola, Latvijas Universitāte, ārvalstu partneri – Dānijas Kultūras institūts, Britu padome, Ziemeļu Ministru padome – un citi medijpratības veicināšanas dalībnieki Latvijā.

 

Medijpratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešams, lai kritiski izvērtētu mediju saturu un vēstījumus, atpazītu uzticamu informāciju un atšķirtu to no tādas, kas piesātināta ar propagandas elementiem vai ir manipulatīva citādā veidā, spētu izvērtēt dažādos avotos pieejamās ziņas un veidot savu patstāvīgu viedokli par saņemto informāciju. Atšķirībā no digitālās pratības, kas akcentē prasmi lietot jaunās tehnoloģijas, medijpratība lielāku uzmanību pievērš mediju saturam un kritiskajai domāšanai attiecībā uz dažādos formātos un veidos saņemto informāciju.