Eiropa pirms Eiropas
Ludzas bibliotēka projekta “Europe Direct Austrumlatgalē” ietvaros organizēja lekciju-ekskursiju “Eiropa pirms Eiropas”. Tās mērķis bija – tuvāk iepazīt Kīšukalnu – vietu, kur pēc arheologu domām atradās senā Ludza.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Ludzas bibliotēka projekta “Europe Direct Austrumlatgalē” ietvaros organizēja lekciju-ekskursiju “Eiropa pirms Eiropas”. Tās mērķis bija – tuvāk iepazīt Kīšukalnu – vietu, kur pēc arheologu domām atradās senā Ludza.
Lielā Ludzas ezera krasti ir bijuši apdzīvoti jau no ļoti seniem laikiem, par ko liecina arheoloģijas izrakumu rezultāti. Arheoloģe Dr. Ināra Kuniga informēja par dauzdiem interesantiem faktiem, kas tika noskaidroti izrakumu rezultātā. Kīšukalna vēsture aiziet pirmajā tūkstošgadē, pils bija labi nostiprināta un šet dzīvoja bagāta latgaļu cilts, par ko liecina atrastās vērtīgās mantas, kuras arheoloģe mums parādīja un paskaidroja to nozīmi. LLU docente Māra Urtāne iepazīstināja ar pilskalna unikālo izvietojumu, augiem, kas ir atrodami pilskalna teritorijā, kā arī iezīmēja senās pils robežas. Bibliotēkas darbinieki iepazīstināja pasākuma dalībniekus ar grāmatām par Kīšukalnu, kuras ir atrodamas bibliotēkas krājumos.
Informācija, kuru ieguva pasākuma dalībnieki, deva iespēju paskatīties uz Ludzas un Eiropas vēsturi neirastā griezumā.
