Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Starptautiskā bezpeļņas organizācija EIFL (Elektroniskā informācija bibliotēkām) paziņojusi EIFL publisko bibliotēku inovāciju balvas uzvarētājus. Balva jau devīto gadu tiek piešķirta publiskajām bibliotēkām par inovatīvām darba formām.
Balvu saņems četras bibliotēkas – no Āfrikas, Eiropas un Karību reģiona, kas izmantojušas digitālās tehnoloģijas un atraktīvus pasākumus kopienas dzīves uzlabošanai, risinot attīstības jautājumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtībā 2030. gadam (Agenda 2030).
Uzvarētāji:
Cercle de lecture et d’animation culturelle (CLAC) – mobilā bibliotēka, kas piedāvā matemātikas un datorprogrammēšanas mācību stundas tiešsaistē. Tās izmantojuši vairāk nekā 1500 bērnu no trūcīgām skolām Kamerūnas galvaspilsētā Jaundē.
Kiberiāda (Polijas pilsētas Elblongas publiskās bibliotēkas filiāle Cyberiada), kas, izmantojot vides izglītības pakalpojumus, iedvesmojusi bērnus vides aizsardzības aktivitātēm.
Kauņas pilsētas Vincas Kudirka publiskā bibliotēka (Lietuva) – piedāvā dinamisku un praktisku elekronikas, 3D dizaina un datorprogrammēšanas mācību programmu, motivējot jauniešus pievērsties ar inženierzinātnēm un tehnoloģijām saistītai karjerai.
Micoud publiskā bibliotēka Sentlūsijā, kuras datorprasmju un darba meklēšanas treniņprogramma sekmē jaunu cilvēku pašpārliecību darba meklējumos.
Katrs uzvarētājs saņems balvu: 1500 ASV dolāru, sertifikātu un trofeju. Balvas tiks pasniegtas īpašā balvu pasniegšanas ceremonijā Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) gadskārtējā kongresa ietvaros, kas šogad norisināsies no 13.– 19. augustam Kolumbusā, ASV.
EIFL pateicas uzvarētājiem un visiem citiem dalībniekiem, kuri iesūtījuši savus stāstus par inovatīviem bibliotēku pakalpojumiem.
Jau ziņots, ka 2014. gadā EIFL inovāciju balvu saņēma Pelču pagasta bibliotēka no Latvijas par projektu bērniem “Mazā novadpētniecības skola”. Skatīt iepriekšējo gadu EIFL inovāciju balvas uzvarētāju sarakstu.
EIFL ir starptautiska, bibliotēku interešu pārstāvoša bezpeļņas organizācija, kura darbojas ar mērķi nodrošināt plašas sabiedrības piekļuvi zināšanām attīstības un pārejas ekonomikas valstīs, īstenojot atbalstu bibliotēkām un veicinot to attīstību. EIFL sadarbojas ar vairāk nekā 60 valstīm Āfrikā, Āzijā, Eiropā un Latīņamerikā, un EIFL sadarbības partneri ir bibliotēkas un bibliotēku apvienības jeb konsorciji.
