Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Rijekas pilsētas bibliotēka dalījusies ar pieredzi par jauno 3D printēšanas inkubatoru bērniem un jauniešiem, kas ieviests ar EIFL Publiskās bibliotēkas inovāciju programmas (EIFL-PLIP) atbalstu.
Šis jaunais pakalpojums pārvērta bibliotēku par Rijekas galveno “radīšanas telpu”, stimulējot jauniešu radošumu un radot viņos pārliecību par digitālo rīku pielietošanu viņu ideju īstenošanai.
Rijeka lepojas ar savu vēsturi kā viens no Horvātijas visproduktīvākajiem ražošanas centriem, bet pēdējo 25 gadu laikā daudzas rūpnīcas ir slēgtas. Bibliotekāri izstrādāja projektu, ieklausoties bažās, ka Rijekas jaunieši tiek audzināti kā patērētāji un zaudē izgudrošanas vēlmi.
Lai iedrošinātu jauniešus kļūt par radītājiem, bibliotekāri izveidoja bibliotēkā dzīvīgu “ražošanas telpu” (publisku telpu, kurā sanāk kopā cilvēki, lai mācītos un strādātu pie radošiem projektiem), aprīkojot to ar 3D printēšanas un datorkodēšanas tehnoloģiju, ieskaitot 3D printerus, klēpjdatorus, projektēšanas programmatūru un Raspberry Pi minidatorus.
Publiskā bibliotēka uzsāk 3D printēšanas pieredzi
Bibliotēkas 3D printēšanas demonstrācijas redzēja 800 bērnu un vairāk nekā 1500 ziņkārīgu pieaugušo. Parastās 3D darbnīcās bērni projektēja un printēja rotaļlietas, instrumentus, šķīvjus un bļodas, suvenīrus, statuetes, 3D galda spēles, ziemassvētku rotājumus un daudz citu priekšmetu.
Projekts radīja tendenci, iedvesmojot vēl trīs Rijekas organizācijas uzstādīt 3D printerus un sākt projektēt un printēt priekšmetus. Tāpat tas iekļuva Horvātijas vadošo laikrakstu virsrakstos, kad bibliotekāri apvienojās ar ārstiem un inženieriem, lai izprintētu 3D protēzi pacientam ar smagu kājas traumu.
“Kad laikrakstā izlasīju par bibliotēkas 3D printēšanas darbnīcu, nodomāju, ka tā būs garlaicīga teorijas lekcija. Bet darbnīca veicināja iztēli un radošmu – ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Varu apgalvot, ka šis ir labākais pasākums, kāds pie mums pilsētā noticis pēdējā laikā!” teica 14 gadus vecais Darijans Jelušičs (Darijan Jelusic).
Popularitāti ieguvušās apmācības turpinās, un Rijekas pilsētas administrācija ir apņēmusies nākotnē atbalstīt projektu.
Avots: http://www.eifl.net/news/3d-printing-project-transforms-public-library-citys-premier-maker-space
