Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Otrdien, 28. jūnijā, plkst. 17.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā tiks atklāta igauņu mākslinieka Riho Tomras (Riho Toomra) adīto mežģīņu izstāde “No diega līdz mākslai”. Izstāde būs apskatāma līdz 22. augustam. Ieeja bez maksas.
Izstāde veltīta vācu matemātiķa un mežģīņu adīšanas vecmeistara Herberta Riharda Nīblinga (Herbert Richard Niebling) (1903-1966) 110. jubilejai. R. Tomra ir viens no nedaudzajiem H. R. Nīblinga mantojuma apzinātājiem pasaulē, kurš ada pēc H. R. Nīblinga izstrādātajiem paraugiem, shēmas pasūtot Vācijā.
R. Tomra adītajos darbos pamatā dominē dabas motīvi ar izteiktu matemātikas un mākslas sasaisti. Pārsteidzoši ir tas, ka šie darbi vizuāli nav plakani – tie atklājas vairākās dimensijās. Raudzīšanās uz katru no R. Tomra adītajiem mežģīņu darbiem ir kā ceļošana laika mašīnā un kā simfonija, kur senatne mijas ar modernismu, laicīgais ar pasaulīgo.
Riho Tomra dzimis 1963. gada 13. novembrī Rakverē. Mācījies Tallinas 1. vidusskolā, vēlāk Tallinas Politehniskajā institūtā. Kopš 1996. gada viņš vada savu starpvalstu transporta uzņēmumu. Adīt R. Tomra iemācījās pusaudža gados no savas vecmāmiņas. Kopš tā laika adīšana kļuvusi par viņa brīvā laika hobiju.
Latvijā R. Tomra adītie darbi ir bijuši izstādīti Mencendorfa namā Rīgā (2014), Marka Rotko Mākslas centrā Daugavpilī (2014), Ludzas Novadpētniecības muzejā (2015), Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē (2015), Balvu Novada muzejā (2015).
