Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
16.un 17.jūnijā Dobeles novada bibliotekāri devās pieredzes apmaiņā uz Igauniju, lai iepazītos ar Rakveres centrālo bibliotēku un Rakveres novada Someru un Kadrina bibliotēkām.
Rakveres Centrālās bibliotēkas direktore Kaili Ounapuu-Seidelberg Dobeles novada bibliotekāres iepazīstināja ar Igaunijas bibliotēku sistēmas specifiku, bibliotekāro darbu, novada bibliotēku darbību, kā arī dalījās pieredzē ar savu bibliotekāra darba pieredzi. Dobeles novada bibliotekāres uzdeva jautājumus un stāstīja par savu pieredzi, tādējādi bija iespēja salīdzināt un atrast kopīgo un atšķirīgo Latvijas un Igaunijas bibliotēku sistēmā.
Rakveres Centrālā bibliotēka mūs pārsteidza ar interesanti aprīkoto Bērnu nodaļu un tajā pieejamajiem pakalpojumiem, piemēram grāmatu lasīšana kopā ar īstu suni, kas ir speciāli sagatavots šādam pakalpojumam. Tas nomierinot bērnu un neliekot, viņam justies neveikli, ja lasīšana tik labi nevedas. Šajā bibliotēkā bija arī īpaša nodaļa, kurā glabājas un ir pieejami dažādi mūzikas ieraksti gan skaņuplatēs, gan diskos.
Savukārt Someru bibliotēka pārsteidza ar savu modero dizainu un plašumu. Šajā ēkā atrodas ne tikai bibliotēka, bet arī tiek rīkoti pasākumi atrodas Dienas centrs, telpas pašdarbnieku kolektīvu mēģinājumiem un citas pašvaldības iestādes. Šī ēka bija labs piemērs, kā var sadarboties vairākas iestādes.
Arī Kadrina bibliotēkā varēja smelties idejas ikdienas darbam.
17.jūnijā bibliotekāri iepazinās ar Rakveres pilsētas ievērojamākajām vietām un apmeklēja Rakveres pili. Mājupceļā tika apskatīts Paides tornis, kurā interaktīvā veidā var iepazīt Igaunijas vēsturi.
