2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
19.maijā Latvijas vēstniecība Itālijā rīkoja zinātnisku konferenci, kas veltīta Latvijas un Itālijas kultūras sakariem “Latvijas literatūra itāļu valodas tulkojumos”.
Konferencē uzstājās Latvijas vēstnieks Itālijā Artis Bērtulis, kurš atzīmēja latviešu valodas būtisko lomu Latvijas valsts dibināšanā un identitātes stiprināšanā. Vēstnieks pauda atbalstu Latvijas un Itālijas literātu un tulkotāju sadarbības veicināšanai, uzsverot, ka grāmatniecības un tulkojumu tēma ir būtisks elements, īpaši gatavojoties mūsu valsts simtgadei. Latvija aktīvi piedalās starptautiskajos grāmatu gadatirgos, jo ir ieinteresēta popularizēt gan latviešu literatūras mantojumu, gan modernās latviešu literatūras tulkošanu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors Andris Vilks klātesošos informēja par vērtīgākajām Itālijā publicētajām grāmatām un dokumentiem, kas glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Savukārt LNB bibliogrāfe Astra Šmite stāstīja par izcilās latviešu tulkotājas Martas Rasupes ieguldījumu latviešu literatūras tulkošanā un popularizēšanā Itālijā. M.Rasupe itāļu valodā ir tulkojusi tādus Latvijas literatūras klasiķu darbus kā Raiņa lugu “Jāzeps un viņa brāļi” un R.Blaumaņa romānu “Salna pavasarī”.
Konferencē uzstājās arī Pizas Universitātes baltu filoloģijas profesors Pjetro Dini (Pietro Dini), tulkotājs un blogeris Paolo Pantaleo (Paolo Pantaleo) un rakstniece Pjēra Mateja (Piera Mattei), kuri klātesošos informēja par savu pieredzi darbā ar latviešu literatūru un tās tulkojumiem itāliski.
Tiekoties ar Romas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andreu de Paskvāli (Andrea De Pasquale), A.Vilks pārrunāja sadarbības stiprināšanu starp abu valstu nacionālajām bibliotēkām.
Vizītes laikā Itālijā A.Vilks tikās arī ar Vatikāna Apustuliskās bibliotēkas prefektu Mons. Česari Pazini (Cesare Pasini) un viceprefektu Dott. Ambridžio Piadzoni (Ambrogio M. Piazzoni) un kā dāvinājumu viņiem nodeva Latvijas grāmatizdevēju asociācijas 2015.gadā zinātnisko grāmatu kategorijā balvu ieguvušo izdevumu Terra Mariana 1186-1888. Šī unikālā izdevuma sagatavošanā, kura vienīgais eksemplārs glabājas Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā, vairāku gadu garumā cieši sadarbojās LNB un Vatikāna Apustuliskā bibliotēka.
