Ceturtdien, 19. maijā, plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Baltijas Austrumāzijas pētniecības centra (AsiaRes) lasītavā (M stāvā) notiks AsiaRes direktora prof. Dr. Franka Kraushāra atvērtā lekcija “Literārās tradīcijas dažādība mūsdienu ĶTR un Taivānas mākslās”. Ieeja bez maksas.

Lekcijā vispirms tiks aplūkoti vēsturiskie notikumi, kas pēdējo 25 gadu laikā ir veicinājuši postmodernisma attieksmi pret Ķīnas literārās kultūras mantojumu. Pēc tam F. Kraushārs rosinās iedziļināties divu taivāniešu un trīs kontinentālās Ķīnas mākslinieku/mākslinieku grupu darbos. Tikai viens no autoriem ir dzejnieks šī jēdzienu klasiskajā izpratnē. Pārsvarā aplūkojamie darbi (baleta izrāde, zīmogi, fotomontāžas, interneta lirika) ietilpst tikai paplašinātajā “literatūras” izpratnē, jo vairāk liecinot par literāro tradīciju nozīmību mūsdienu sabiedrībā.

 

Pasaules kultūru kontekstā Ķīna ir pazīstama ar savu literāro tradīciju, kas atsaucas uz unikālu, vairāk nekā 2 500 gadu garu tekstu vēsturi. Neskatoties uz “modernās kultūras” ideoloģiju, kas, sevišķi 20. gs. pirmajā pusē, bet Ķīnas Tautas Republikā līdz 80. gadiem, veicināja samērā vienpusīgu un bieži politisku interešu nosacītu klasiskās literatūras tēlu, ne tikai klasiskie motīvi un saturi, bet arī literārie žanri turpināja dzīvot mākslinieku un literātu darbos. Turklāt ļoti bieži pat tad, kad konkrētais autors vairākkārt programmatiski atteicās no tradīcijas mantojuma. Postmodernisms arī Austrumāzijā kultūras tradīcijas ideju atklāja no jauna. Vienlaicīgi moderno mediju telpā atspoguļojās vairs ne tikai politiskas un kultūras elites pārstāvēti virzieni un apakšvirzieni, bet gan dažādu sabiedrisku grupu, reģionālu kultūru un identitāšu pasaules apskati. Tādā veidā Ķīnas literārās tradīcijas ietekmes sfērā literārā tradīcijā pirmo reizi vēsturē objektīvi atbrīvojās gan no modernistu “nacionālās identitātes meklēšanas” ideoloģiskajiem uzstādījumiem, gan arī no vēlākās impērijas kultūras konservatīvisma.