“Tiesības tikt aizmirstam” nozīmē indivīda iespēju pieprasīt, lai meklētājprogrammas (vai citi datu nodrošinātāji) dzēstu saites ar informāciju, kuras attiecas uz šo personu meklēšanas rezultātos. Šī iniciatīva tiek dēvēta arī par “tiesībām svītrot”, “tiesībām palikt nezināmam” un “tiesībām tikt izdzēstam”. Plašsaziņas līdzekļos šos terminus mēdz gan savstarpēji aizvietot, gan nošķirt – tas atkarīgs no tiesību jomas. IFLA paziņojumā “tiesības tikt aizmirstam” tiek izmantotas kā vispārīgs termins, kas apzīmē šo konceptu un tā piemērošanu.

 

Ar “tiesībām tikt aizmirstam” saistīto tiesu lēmumu un normatīvo aktu mērķis ir ļaut personām par sevi atrodamo informāciju, kas publicēta internetā, padarīt grūtāk atklājamu. Saskaņā ar jaunāko informāciju par pieteikumiem saistībā ar “tiesībām tikt aizmirstam”, informācija netiek izņemta vai iznīcināta tās avotā, drīzāk meklētājprogramma vai mājaslapas īpašnieks novērš saites iekļaušanu meklēšanas rezultātu sarakstā, kas parādās pēc konkrētā vārda meklēšanas. Publicētā informācija parasti paliek pieejama un var tikt atrasta, izmantojot citas meklētājprogrammas (vai, piemēram, tās pašas meklētājprogrammas citā valstī) vai arī izmantojot citus meklēšanas nosacījumus, nevis konkrēto vārdu, uz kuru attiecināts lēmums par “tiesībām tikt aizmirstam”.

 

Ieteikumi bibliotēku nozares profesionāļiem

IFLA aicina savus biedrus piedalīties sabiedrības diskusijā par “tiesībām tikt aizmirstam”, gan atbalstot iedzīvotāju tiesības uz privātumu, gan palīdzot lietotājiem informācijas meklēšanā. Lai to panāktu, bibliotēku nozares speciālistiem jātiecas:

  • paaugstināt lēmumu pieņēmēju izpratni, lai nodrošinātu, ka ”tiesības tikt aizmirstam” nevar tikt piemērotas, ja saites meklēšanas rezultātos ir nepieciešamas vēsturiskai, statistiskai un cita veida pētniecībai, sabiedrības interešu vārdā vai saistībā ar tiesībām uz vārda brīvību;
  • pilnībā nodrošināt pētniekiem brīvu piekļuvi informācijai, ja nepieciešama personu identificējoša informācija biogrāfiskiem, ģenealoģiskiem un cita veida pētījumiem vai publikācijām, un aizstāvēt šīs tiesības sarunās ar lēmumu pieņēmējiem, ja nostādnes attiecībā uz “tiesībām tikt aizmirstam” var īstenoties bojātas vai zudušas informācijas veidā;
  • iebilst pret saišu dzēšanu meklēšanas rezultātos, ja tās saistītas ar publiskām personām;
  • iestāties par “tiesību tikt aizmirstam” lēmumos izmantoto kritēriju un procesu caurskatāmību;
  • arī turpmāk atbalstīt nosaukumu indeksēšanu, lai nodrošinātu satura pieejamību vēsturiskiem un pētnieciskiem nolūkiem;
  • konsultēt bibliotēku lietotājus par informācijas meklēšanu internetā, kur “tiesības tikt aizmirstam” var būt spēkā nacionālā vai reģionālā mērogā, – meklēt informāciju vienas meklētājprogrammas vairāku valstu versijās un izmantot atšķirīgus meklētājvārdus, lai palielinātu izredzes atrast vajadzīgo informāciju, kas, iespējams, ir publicēta;
  • sniegt atbalstu personām, kurām nepieciešams iegūt plašāku informāciju par “tiesībām tikt aizmirstam”, balstoties uz individuāliem apstākļiem.

 

    Aktuālie temati bibliotēkām

    (Īss kopsavilkums, pilna versija pieejama: http://www.ifla.org/node/10272. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā uzsākta šī paziņojuma tulkošana).

     

    Vēsturisko ierakstu pieejamība un viengabalainība

    Bibliotēkas nodrošina piekļuvi informācijai un tās saglabāšanu. IFLA uzskata, ka internetā publicētajai informācijai var būt tāda vērtība, kas nozīmīga sabiedrībai vai profesionāliem pētniekiem, un tāpēc to nevajadzētu tīši slēpt, dzēst vai iznīcināt. IFLA ir aicinājusi saglabāt personu identificējošu informāciju vēsturiskos ierakstos. Lai gan “tiesību tikt aizmirstam” nolūks nav pilnīga informācijas iznīcināšana vai tās dzēšana piekļuvei internetā, tomēr šī publicētā informācija kļūst grūtāk atrodama. Sekas atsevišķos gadījumos ir tādas pašas kā informācijas dzēšanai.

     

    Tiesības piekļūt informācijai un vārda brīvība

    IFLA atzīst tiesības “meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām,” kā tas pausts ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Šīs tiesības par brīvu piekļuvi informācijai nevar tikt ievērotas, ja informācija vispārējai pieejamībai tiek dzēsta vai iznīcināta. Interneta saturs zūd, ja tā īpašnieki to atjauno vai dzēš pēc savas iniciatīvas, tomēr tas būtu jānošķir no manipulācijas ar interneta meklēšanas rezultātiem, kas tiek veikta tīši vai ar pilnvarojumu. Kad saites ar informāciju tiek dzēstas, daudziem tas nozīmē arī informācijas zudumu.

     

    Samazinot piekļuvi informācijai, pamatojoties uz “tiesībām tikt aizmirstam”, var tikt grauta autoram vai izdevējam piederošā vārda brīvība, piemēram, ja informācija vairs nav atrodama, un autoram bija tiesības to publicēt.

     

    Personas tiesības uz privātumu

    IFLA atzīst nepieciešamību aizsargāt personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, komercnoslēpumu un valsts nozīmes datu drošību, ciktāl šie mērķi nav pretrunā ar augstāku sabiedrisko labumu, kā tas minēts IFLA paziņojumā par pieejamību vēsturiskiem ierakstiem, kuros identificējami personas dati. Bibliotēkas aizstāv lietotāju datu privātumu un nodrošina konfidencialitāti attiecībā uz to izmantotajiem resursiem un pakalpojumiem. IFLA neatbalsta pilnīgu tādu ierakstu slēgšanu vai iznīcināšanu, kas satur personu identificējošu informāciju, pat ja tas tiek darīts privātās dzīves neaizskaramības, komercnoslēpuma vai valsts drošības vārdā.