Pārskata dokumentā izvērtēta informācijas sabiedrības attīstība pēdējos desmit gados, kā arī iezīmēti galvenie virzieni, kuros strādās ANO un tās dalībvalstis turpmākajos desmit gados, lai veicinātu informācijas sabiedrības attīstību un ilgtspējīgu attīstību pasaulē. Sarunās īpaši sarežģītas diskusijas bija par to, kā dokumentā atspoguļot cilvēktiesību un kiberdrošības jautājumus. Būtiski, ka pēc ilgstošām diskusijām tika atzīmēta gan valdību, gan to sadarbības partneru – privātā sektora, zinātnieku, nevalstisko organizāciju – loma interneta pārvaldības jomā, neizceļot tikai vienu no iesaistītajām pusēm.

 

Šis dokuments apliecina Pasaules informācijas sabiedrības samita redzējumu par cilvēkcentrētu, iekļaujošu un uz attīstību vērstu informācijas sabiedrību. Dokumentu atzinīgi novērtējusi IFLA (Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija) par apņemšanos pievērsties digitālās plaisas mazināšanai un atzinumu, ka lietotājiem jānodrošina iespēja izmantot informāciju, tādejādi veicinot mediju un informācijpratību, valodu daudzveidību, vietējā satura radīšanu un kultūras mantojuma saglabāšanu.

 

IFLA atbalsta dokumentu un norādes uz aktuāliem jautājumiem viscaur dokumenta tekstā, piemēram: piekļuve informācijai, piekļuve informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, rakstpratība, kultūras mantojuma saglabāšana. Īpaši atzinīgi novērtēti šādi punkti:

  • Dokumenta 6. paragrāfā uzsvērta tādas informācijas sabiedrības loma, kurā “ikviens var veidot, piekļūt un koplietot informāciju un zināšanas, kas ļauj privātpersonām, kopienām un tautām sasniegt visu savu potenciālu, veicinot ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.”
  • 29. paragrāfā norādīts, ka cilvēkiem vajadzīgas “spējas un iespējas, tostarp mediju, informācijas un digitātās pratības, lai lietotu un turpmāk attīstītu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.”
  • 11. paragrāfā atzīmētas joprojām esošās digitālās plaisas “gan starp valstīm, gan sievietēm un vīriešiem, kas jārisina citu aktivitāšu starpā, stiprinot drošu politikas vidi un starptautisku sadarbību, lai uzlabotu pieejamību, piekļuvi informācijai, izglītībai, dažādu spēju veidošanu, valodu daudzveidību un kultūras vērtību saglabāšanu, ieguldīšanu un finansēšanu.”
  • 34. paragrāfā atzīts, ka “publiskās piekļuves iespējas daudzās valstīs ir sekmējušas nozīmīgus ieguvumus savienojumu ziņā un ilgtspējīgā attīstībā.”

 

Atzīstot, ka tādi jautājumi kā savienošana, piekļuve un prasmes ir ļoti būtiski, dokumentā atzīmēta arī nepieciešamība pēc atbilstoša satura un interneta satura loma kultūras izpausmju daudzveidības atbalstīšanā. Tas nosaka nepieciešamību izstrādāt praktiskas stratēģijas, lai saglabātu kultūras mantojumu un piekļuvi ierakstītai informācijai. Dokumentā atzīts, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas “ir apliecinājušas potenciālu cilvēktiesību stiprināšanā, ļaujot piekļūt informācijai, stiprinot vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību (47. paragrāfs). Tajā norādīts, ka “tās pašas tiesības, kas ir bezsaistē, ir jāaizsargā arī tiešsaistē.” (14 paragrāfs).

 

IFLA atzīmē, ka Pasaules informācijas sabiedrības samits un Interneta pārvaldības forums ir bibliotēkām nozīmīgas platformas, kur var iesaistīties sarunās un komunicēt par bibliotēku nozīmīgo lomu informācijas pieejamības nodrošināšanā un prasmu veidošanu vietējās kopienās.

 

Avoti:

Latvijas vadībā ANO noslēdz sarunas par Informācijas sabiedrības nākotni. 15.12.15. http://m.lvportals.lv

IFLA welcomes the Outcome Document of the WSIS+10 Review. 17.12.15. http://www.ifla.org