2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
No 20. novembra līdz 5. decembrim Siguldas novada bibliotēkā apskatāma fotoizstāde „Latvijas mazās gaismas pilis”. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības un arhitekta Jāņa Dripes veidotā fotoizstāde iepazīstina ar 59 Latvijas bibliotēkām, kas piedzīvojušas pozitīvas pārmaiņas. Siguldas novadu izstādē pārstāv Siguldas novada bibliotēka.
Pēdējo desmit gadu laikā no jauna celtas vai pārbūvi piedzīvojušas daudzas Latvijas publiskās bibliotēkas. Katrai pilsētai, kur tapusi jauna bibliotēka, tas bijis nozīmīgs notikums. Svarīgi visas valsts mērogā parādīt šīs pozitīvās pārmaiņas novados. Izstādē iekļautā Siguldas novada bibliotēka darbu jaunajās telpās uzsāka 2011. gada 11. novembrī, sevi piesakot kā ģimenei draudzīga bibliotēka. Bibliotēkas interjera veidošanā iesaistījās Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studenti.
Arhitekts un izstādes kurators Jānis Dripe: „Šis ir gaismas punktu vizualizācijas projekts un stāsts par pozitīviem procesiem Latvijas bibliotēkās no Līvāniem līdz Valmierai, no Kursīšiem līdz Medumiem vai Jumurdai, Mārupei un Zorģiem. Lai arī mērogi un rocība bieži ir nesalīdzināmi, mēs centāmies pamanīt ne vien izcilību, bet arī labo gribu visos Latvijas novados. Mūsdienīga bibliotēka sen vairs nav tikai grāmatu glabātuve. Labajos piemēros tā ir vietas dvēsele. Tur kopā lieliski sadzīvo kultūras mantojums un mūsdienu tehnoloģijas, grāmata un virtuālais teksts, mazpilsētu miers un pasaules elpa, arhitektūra un saturs.”
Izstāde „Latvijas mazās gaismas pilis” pirmoreiz tika eksponēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā, tās atklāšanas nedēļā. „Latvijas mazās gaismas pilis” līdz šim jau skatījuši Ventspils, Valmieras, Daugavpils, Jelgavas, Limbažu, Tukuma, Saldus, Kuldīgas, Viļakas, Madonas, Līvānu, Preiļu, Liepājas, Salaspils un Strenču novada iedzīvotāji.
„Latvijas mazo gaismas piļu” izstādes idejas autori ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Limbažu Galvenās bibliotēkas direktore Dzintra Justa. Fotoizstādi rīko Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība ar Latvijas Kultūrkapitāla fonda, „ABLV Charitable Foundation”, „Live Riga”, Siguldas novada pašvaldības un citu Latvijas pašvaldību atbalstu.
