Konferenci atklāja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks un uzsvēra LU Rakstu nozīmību kā LU zinātniskā devuma atspoguļojumu. Rektors atzīmēja, ka LU Raksti vienmēr tikuši uzskatīti kā LU zīmola daļa, ar kuru Universitāte ir pazīstama pasaulē.

Uzrunā I. Muižnieks minēja, ka LU Rakstu popularitātes palielināšanai Rakstos jādod iespēja publicēties arī citu augstskolu un citu valstu zinātnisko institūciju pārstāvjiem. Rektors rosina veidot tālāku specializāciju, pārejot arī uz žurnāla formātu, lai LU Rakstus varētu redzēt referētus un citētus datubāzēs. Uz konferences galveno jautājumu – LU Rakstu nozīmība: nenovērtēta vai pārvērtēta – rektors sniedza šādu atbildi:  “LU Rakstus vajadzētu vērtēt no jauna un atrast to tālākas attīstības iespējas”.


Konferences gaitā 20 referenti uzstājās ar 15 referātiem.  Pirmā – LU Bibliotēkas sistēmbibliotekāre, LU e-resursu repozitorija administratore Ilga Rampāne, kas savā prezentācijā iepazīstināja ar LU e-resursu repozitoriju, LU Rakstu digitālo krājumu un izmantošanas statistiku.

 

Profesors Arnis Vīksna stāstīja par LU Rakstu sērijas “Zinātņu vēsture un muzejniecība” rašanos, LU 80. gadu jubilejas konferencē. Atzīmējama ir profesora ierosme – LU Rakstu sērijā “Zinātņu vēsture un muzejniecība” publicēto rakstu sistematizācija bibliogrāfijas veidā. Baznīcas un reliģiju vēstures katedras profesors Valdis Tēraudkalns iepazīstināja ar teoloģijas izdevumiem “Ceļš” un “Ausma”, rakstu autoriem, periodiskumu un izdevumu tirāžu. V. Tēraudkalns pauda pārliecību, ka pāreja uz publikācijām angļu valodā var padarīt LU Rakstus tuvākus starptautiskai auditorijai. Vēstures un filozofijas Viduslaiku vēstures katedras docents Andris Šnē iepazīstināja ar vēstures atspoguļojumu LU Rakstu publikācijās un rakstu autoriem.

 

Pedagoģijas doktors Ilgonis Vilks savā prezentācijā iepazīstināja ar astronomijas izdevumiem, kas iznākuši sākot no 1926. gada, atspoguļoto tematiku un ar vairākiem izdevumu autoriem. I.Vilks LU Bibliotēkas direktorei Ivetai Gudakovskai svinīgi pasniedza iztrūkstošo sējumu – Astronomiskās observatorijas rakstus Nr.3, kas līdz šim vēl nebija digitalizēti un pieejami LU e-resursu repozitorijā.

 

Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības teoriju un metožu katedras profesore Biruta Sloka un Ekonomikas un vadības zinātniskā institūta direktore Aija Van der Steina savā prezentācijā uzsvēra LU Rakstu aktualizēšanu, citējamības palielināšanu, kas iespējama starptautiskas sadarbības rezultātā. Referentes uzsvēra publicēšanās nozīmi starptautiskajos žurnālos, bet rūpīgi izvērtējama publicējamo rakstu kvalitāte.

 

Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš uz konferences galveno jautājumu – LU Rakstu nozīmība nenovērtēta vai pārvērtēta – izvirzīja jaunu versiju, LU Rakstu nozīmība, viņaprāt, ir nevērtēta, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir to vērtēt. Viņš uzskata, ka LU Raksti ir lieliska iespēja publicēties doktorantiem. Neorganiskās ķīmijas katedras asociētais profesors Jānis Švirksts stāstīja par ķīmijas nozares sākuma perioda atspoguļojumu LU Rakstos, tematiku un par konkrētiem rakstiem – veltītiem mālu, smilšu pētījumiem u.c. J. Švirksts uzskata, ka līdz galam nav novērtēti ķīmijas pētījumi Latvijā. Viņš arī uzsvēra, ka doktorantiem LU Raksti ir ļoti nozīmīgi un nepieciešami, lai viņu publikācijas parādītos datubāzēs, un jaunais zinātnieks iegūtu citējamību.

 

Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne, profesore Ilze Rūmniece apskatīja LU Rakstu periodu ar latīņu zīmolu “Acta Universitatis Latviensis”, stāstot arī par humanitāro jomu kopumā. Profesore uzskata, ka LU Raksti šobrīd ir nenovērtēti, un sniedza savus ierosinājumus. Viņasprāt, krājumu veidošana vairākās valodās (arī vācu un franču valodās) ar  “Acta Universitatis Latviensis” zīmolu dotu nozīmīgu pievienoto vērtību LU gan Latvijas, gan starptautiskajā kontekstā. Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Raivis Bičevskis referēja par LU Rakstu filozofijas sējumiem, stāstīja par paveikto, par filozofijas klātbūtni kopumā dažādos Rakstu sējumos. LU Rakstu filozofijas sējumos latviešu valoda joprojām ir dominējošā, caur to saskatāma filozofijas tekstu novietojuma un viņa paustā transparences problēma – raksti tiek pamatā publicēti vietējai auditorijai. Līdz ar to mēs nonākam situācijā, kad tikai vietējā filozofijas zinātnieku kopiena var kontrolēt tekstu kvalitāti. R.Bičevskis uzskata, ka filozofisku tekstu esamība nodod liecību par sabiedrību.

 

Pedagoģijas jautājumiem LU Rakstos bija veltīti vairāki referāti. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas vadītāja, profesore Rudīte Andersone stāstīja par izglītības programmu attīstību LU Rakstos 21. gs, iepazīstināja ar konkrētiem rakstiem un pētnieku rezultātiem, minēja pētniecības jomas, kurām, viņasprāt, pētniekiem turpmāk jāpievērš lielāka uzmanība. Profesore akcentēja arī LU Rakstu finansējuma jautājumu. Arī Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja, docente Daina Pakalna uzsvēra publicēšanās finansējuma nodrošināšanas nozīmīgumu, lai varētu izdot kā drukātos, tā e-krājumus. Docente uzsvēra, ka Raksti ir laba iespēja publicēties ne tikai pasniedzējiem, bet arī studentiem – doktorantiem. Bibliotēku nozarē šie raksti tiek izmantoti arī studiju procesā.

 

Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pedagoģijas nodaļas docente Sanita Baranova pauda viedokli, ka ir jāaktivizē LU Rakstu izmantošana studiju procesa veicināšanā, jāinformē studenti par jau pētītām tēmām. Augstskolu docētājiem jābūt pētniekiem, kas pēta arī paši sevi un savus studentus. Docente Līga Āboltiņa un profesore Emīlija Černova konferences dalībniekiem stāstīja par pētījumu pirmsskolas pedagoģijā atspoguļojumu LU Rakstos. Referentes uzskata, ka pamatojoties uz sabiedrības attīstību un izglītības kvalitātes pilnveidošanu, pirmsskolas pedagoģijas pētījumu loks šodien salīdzinājumā ar LU Rakstu pirmsākumiem kļuvis ne tikai saturiski daudzveidīgāks, bet arī pētnieciski pamatotāks, konkrētāk atklājot galvenās problēmas un to iespējamos risinājumus.

 

LU doktorante Ilona Vēliņa – Švilpe stāstīja par to, kā veidojusies pedagoģijas zinātne Latvijā un pievērsa uzmanību dziļāk pētāmām tēmām. LU Raksti ir pedagoģijas zinātnes veidošanās daļēji, bet nozīmīgi liecinieki. Raksti I. Vēliņas – Švilpes skatījumā demonstrē spilgtas laika liecības.

 

Konferences “LU Rakstu nozīmība: nenovērtēta vai pārvērtēta” iniciatore, organizētāja un vadītāja LU Bibliotēkas direktore Iveta Gudakovska, Dr.paed. uzsvēra, ka Latvijas, LU un LU pētniecības vēsture, no tās pirmsākumiem līdz pat mūsdienām ir meklējama LU Rakstos. Konferences gaitā meklētās atbildes par LU Rakstu nozīmību zinātnes vēsturei un attīstībai no pirmā izdevuma 1921. gadā līdz jaunākajam sējumam būs atrodamas referentu pilna teksta publikācijās, kas tiks apkopotas zinātnisko rakstu krājumā.

Konferences dienā tika atklātas trīs izstādes – LU Bibliotēkas dāvanas LU 96. dzimšanas dienā: stendu un virtuālā izstāde “Pēc 4 mirkļiem 100 gadi: LU Raksti”,  un izdevumu izstāde “LU Raksti 1921 – 2015”.

 

Konferences ieskatu ar videoierakstu un fotogrāfijām iespējams aplūkot šeit.