Pasākuma vadītāja Vanda Žuļina uz pēcpusdienas sarunu par dzīvi un grāmatām aicināja Ņukšu pagasta “Aizupmāju” saimnieci Ingrīdu Diļevku – dzīvesgudru, bezgalīgi čaklu, ar gaišu skatu uz dzīvi kurzemnieci pēc izcelsmes, bet latgalieti pēc dzīvesvietas, kā Ingrīda pati sevi raksturoja: “Kurzemniece ar latgalietes sirdi”.

Bibliotēkā Ingrīda ieradās ar dzīves stipro balstu – vīru Jāni. Abi bija sarūpējuši pasākuma dalībniekiem dažādus cienastus, piemēram daudzi pirmo reizi nobaudīja kurzemnieku sklandraušus, ļoti smeķīgi bija speķa pīrādziņi, ābolu pīrāgs, ābolu pašspiestā sula un citi sarūpētie gardumi.

Pirms tam Diļevku ģimene dzīvoja un strādāja Siguldas pagastā pie pašas Siguldas pilsētas robežas. Ingrīda – diplomētā zootehniķe, zinātņu kandidāte. Savukārt Jānis – praktiķis, pratis un strādājis dažādus darbus. Nevienu brīdi no savas dzīves viņi nav sēdējuši dīkā. Kādreiz, padomju laikā, audzējuši tulpes un pirms 8. marta veduši aiz Ziemeļu polārā loka pārdot, audzējuši cūkas, lielākais skaits šo dzīvnieku kūtī bija 25. Bija laiks, kad nodarbojās ar mārrutku audzēšanu, kurus nodeva Spilvā pārstrādei. Siguldā viņiem piederēja divi veikaliņi, bet tirdzniecības sistēmā ienākot lielveikaliem to spriedums bija parakstīts, tirgošanās aizgāja mīnusos un veikalus nācās slēgt. Un lūk, tad radās doma, ka varētu iegādāties kādu zemes gabalu, mājiņu pie ezera, lai vasarā būtu kur atbraukt.

Ingrīda stāsta, ka uz Latgali labprāt brauca ciemoties un diezgan bieži, jo te dzīvo Jāņa brālis, bet to, ka Latgalē būs viņu mājas , pat sapņos nebija rādījies. Bet dzīves pagriezieni un likteņa mestie līkloči nav ieplānojami un prognozējami un nu jau vienpadsmit gadus viņi saimnieko “Aizupmājās”.  

Pasākums izvērtās ļoti sirsnīgs, aizraujošs, pamācošs un Diļevku mīlestību izstarojošajam pārim citāts no Raiņa: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” vislabāk piestāv.