Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gads Rīga noslēgsies, nododot titulu 2015. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām – Čehijas pilsētai Pilzenei un Beļģijas pilsētai Monsai, kad 2015. gada 17. janvārī un 24. janvārī abas pilsētas svinīgi atklās Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu.
“Rīgu par Eiropas kultūras galvaspilsētu padara rīdzinieki un visi Latvijas iedzīvotāji, un šogad katrs no mums savā ziņā ir bijis kultūras darbinieks. 2014.gada noslēgumā, vēlos pateikt katram Latvijas iedzīvotajam PALDIES! Paldies, ka piedalījāties un paldies, ka aktīvi iesaistījāties Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumu veidošanā. Rīga 2014 nebeidzās, Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu tālāk nesīs jau nākamās pilsētas, apliecinot kultūras nozīmīgumu un tās lielo, pozitīvo spēku,” pauž nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.
Nodibinājums Rīga 2014 aicina iedibināt jaunu tradīciju – katru gadu izvirzīt kādu Latvijas pilsētu par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Tas ne vien dotu pozitīvu impulsu kādai konkrētai Latvijas reģiona pilsētai, bet arī nodrošinātu spēcīgu kultūras projektu attīstību, veicinātu pašmāju un ārvalstu tūristu skaita pieaugumu reģionā, vienlaikus “sildot” Latvijas ekonomiku. Šāds labs piemērs šogad ir Rīga 2014 partnerpilsēta Sigulda, kas ar īpašo kultūras programmu ir veicinājusi lielāku tūristu skaita pieaugumu un padarījusi vēl kvalitatīvāku kultūras dzīvi visā reģionā.
Daudzi Rīga 2014 programmas projekti turpināsies arī 2015. gadā. Līdz 2015. gada 10. janvārim salonā xcelsior (Kalnciema ielā 37, Rīgā) ir skatāma Latvijas dizaina priekšmetu kolekcija “Earthworks”, bet līdz 14. janvārim Rīgas Mākslas telpā būs apskatāma mākslinieces Aijas Bley personālizstāde “Mīlestības stāsti”. Līdz 2015. gada 18. janvārim Rīgas Sv.Pētera baznīcā ir skatāma izstāde “Neparastās mežģīnes”. Mākslas muzejā “Rīgas birža” līdz 2015. gada 25. janvārim apskatei ir pieejama izstāde “Tutanhamona dzintars”. Līdz 2015. gada 31. janvārim var pagūt apskatīt vērienīgo Eiropas kultūras galvaspilsētas izstādi “ORLAN – Francijas laikmetīgās mākslas ikona. Plan du Film un citi scenāriji”.
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā – 2015. gada pirmajā pusē turpināsies projekti, kas aizsākti Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā: Latvijas prezidentūras ES Padomē viesi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā varēs apskatīt Rīga 2014 izstādi “1514.Grāmata.2014”. Līdz 2015. gada 1. martam Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāma izstāde “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens”. Savukārt Rīgas Kino muzejā līdz 2015. gada 5. aprīlim ir skatāma izstāde “Kino trofejas”. Latvijas Dabas muzejā ir apskatāma pastāvīgā ekspozīcija “Dzintars laiku lokos”. Rīga 2014 programmā tapušā Artūra Maskata opera “Valentīna” 2015. gada maijā būs skatāma Berlīnes Vācu operā.
Rīga 2014 Mākslinieciskā padome un Nodibinājums Rīga 2014 vārdā pateicas visiem projektu, pasākumu, radošo un pilsonisko iniciatīvu realizētājiem un sadarbības partneriem par kopīgo darbu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas realizēšanā.
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu veido nodibinājums Rīga 2014 sadarbībā ar valsts, pašvaldības un nevalstiskajām kultūras organizācijām, radošajām apvienībām. Programmu finansē Rīgas dome, Kultūras ministrija un Eiropas Komisija. Rīga 2014 programmas partneris ir Lattelecom, kas arī nodrošina tehnoloģisko atbalstu.
