Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Mehiko, LETA–AP. Nobela prēmijas literatūrā laureāta Gabriela Garsijas Markesa ģimene paziņojusi, ka rakstnieka privātais arhīvs ticis piedāvāts tikai Teksasas universitātei, kurā tas turpmāk glabāsies.
Garsijas Markesa atraitne Mersedesa un dēli Rodrigo un Gonsalo atklātā vēstulē norāda, ka rakstnieks esot vēlējies sadalīt savu mantojumu starp dzimto Kolumbiju un Meksiku, kur viņš ilgus gadus dzīvojis.
Kā jau ziņots iepriekš, arhīvu nopircis Teksasas universitātes Harija Ransoma centrs. Garsijas Markesa arhīvā ietilpst fotogrāfijas, divas rakstāmmašīnas, pieci datori un aptuveni 2000 vēstuļu no rakstniekiem Hulio Kortāsara, Milana Kunderas un Greiema Grīna.
Teksasas universitāte izvēlēta tāpēc, ka “tā ir viena no labākajām arhivēšanas un dokumentu saglabāšanas vietām”, teikts vēstulē. “Arhīvs netika piedāvāts citiem centriem. Tas netika izsolīts, un mēs nemeklējām dāsnākās summas solītāju,” piebilst rakstnieka tuvinieki.
Ransoma centra krājumā jau ir pasaulslaveno rakstnieku Horhes Luisa Borhesa, Viljama Folknera un Džeimsa Džoisa arhīvi. Pārstāvēti arī citi Nobela prēmijas literatūrā ieguvēji, piemēram, Semjuels Bekets, T.S.Eliots, Ernests Hemingvejs un Džons Steinbeks.
Garsijas Markesa ģimene norādīja, ka dažas rakstnieka lietas iegūs Kolumbijas Nacionālā bibliotēka. To vidū būs romāna “Simts vientulības gadu” sarakstīšanai izmantotā rakstāmmašīna, Nobela prēmijas medaļa un sertifikāts. Pārrunas ar bibliotēku norisinās jau vairāk nekā gadu.
“Vairākas citas lietas mēs vēlamies atstāt Meksikā, jo tās bija Gabo mājas 50 gadu garumā,” teikts ģimenes locekļu parakstītajā vēstulē.
Garsija Markess aizgāja mūžībā šī gada aprīlī. Viņš bija 87 gadus vecs.
