Sveicot LU 95.gadadienā, Latvijas Universitātes Bibliotēka un Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka izveidojušas stendu izstādi, kurā pirmo reizi vienkopus apskatāmas abu bibliotēku kultūrvēsturiskās bagātības. Dārgumu izstādei ir trīs dimensijas – virtuālā, stendu un retumu eksponātu izstāde Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4.

Stendu izstādē aplūkojami pergamentu, gravīru, attēlizdevumu, karšu, rokrakstu un iespieddarbu attēli, kas aptver laika posmu no 13. gs. līdz 19. gs. sākumam.
Izstāde piedāvā apskatei astoņus pergamentus, kas radīti laikā no 14. līdz 17. Gadsimtam; Vecās Derības fragmentu, kas tapis 14. gs. vai 17. gs.; zviedru provinču ienākumu un izdevumu pārskatu. Vērīgāks skatītājs varēs pamanīt, ka manuskriptu teksti vietām ir padzisuši, bet daļā no tiem redzami skaisti veidoti iniciāļi. Manuskriptu fragmentos būs iespēja ieraudzīt 14.gs. notis.

Senās Ēģiptes cienītājiem tiek sniegta iespēja gūt priekšstatu par 19. gs. Kairas apkārtni un Memfisas piramīdām. Izstādē aplūkojamas vienpadsmit Napoleona dibinātā Eģiptoloģijas institūta izdoto oriģinālgravīru kolekcijas “Ēģiptes apraksts jeb piezīmju kolekcija, kas veidota Ēģiptē Francijas armijas ekspedīcijas laikā” 2. izdevuma gravīras. Tās atklāj Senās Ēģiptes kultūras brīnumus, un sniedz nozīmīgu informāciju par Ēģiptes vēsturi dažādos laika posmos.

Vēsturisko liecību unikālitāte saskatāma astoņos J. K. Broces zīmējumos. Rīgas pedagogs un vēsturnieks J. K. Broce krāja vēsturiskus materiālus un zīmēja visu, kas viņam likās nozīmīgs. Daudzi no viņa zīmētajiem objektiem laika gaitā gājuši bojā, bet ziņas par tiem saglabājušās J. K. Broces zīmējumos un aprakstos, kas apkopoti 10 lielformāta sējumos ar nosaukumu “Sammlung verschiedner Liefländischer Monumente …” un glabājas Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā. Interesenti var aplūkot, kāda izskatījās Rīgas Doma baznīca 1786. gadā vai 1789. gadā veidotais zīmējums, kurā redzama Rīgas pils.

Starp izstādē eksponētajiem rokrakstiem īpaša vieta ir brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” manuskripta fragmentam. “Mērnieku laiki” ir pirmais latviešu valodā sarakstītais reālistiskais romāns. Brāļi Kaudzītes pie romāna tapšanas strādāja no 1876. līdz 1879. gadam. Manuskriptā redzamie labojumi un papildinājumi uzskatāmā veidā atklāj romāna rakstīšanas sarežģīto gaitu.

Vienā no izstādes stendiem skatāms pirmais Bībeles izdevums latviešu valodā: “Tā Svētā Grāmata jeb Dieva Svētais Vārds, kas priekš un pēc tā Kunga Jēzus Kristus svētas piedzimšanas no tiem svētiem dieva cilvēkiem, praviešiem, evaņģēlistiem jeb priecas mācītājiem un apustuļiem uzrakstīts, tām latviešu Dieva draudzībām par labu iztaisīta.” Bībele iespiesta J. G. Vilkena Karaliskajā tipogrāfijā laikā no 1685. līdz 1694. gadam.

Izstāde būs apskatāma no 14. novembra līdz 27. novembrim.