Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Vašingtona, 18. jūl., LETA-AFP. ASV Augstākā tiesa ceturtdien neapmierināja skotu rakstnieka Artura Konana Doila mantinieku prasību pēc autortiesību termiņa pagarināšanas.
Autortiesību turētāji uzsāka tiesvedību tāpēc, lai nepieļautu Doila slavenāko varoņu izmantošanu jaunā grāmatā.
Pirmais darbs, kurā parādās izmeklētājs Šerloks Holmss un viņa uzticīgais asistents doktors Vatsons, publicēts 1887. gadā. Viņi sastopami četros Doila romānos un 56 stāstos, kas ASV publicēti līdz 1927. gadam.
Autortiesības attiecas vairs tikai uz pēdējiem desmit stāstiem, kas iznākuši no 1923. līdz 1927. gadam. To autortiesību termiņš beigsies 2022. gada 31. decembrī. Tas nozīmē, ka pārējos drīkst brīvi izmantot, nemaksājot autora mantiniekiem.
Tiesnese Elena Keigane medijiem nekomentēja lēmuma iemeslus. Taču Doila mantinieku advokāti sacīja, ka “tuvākajos mēnešos” plānojot atbildes soli.
Amerikāņu rakstnieks un advokāts Leslijs Klingers izdevis stāstu krājumu “A Study in Sherlock”, par ko atlīdzināja Doila mantiniekiem, lai arī neuzskatīja tādu prasību par pamatotu. Taču tagad autors gatavojas laist klajā vēl vienu grāmatu “In the Company of Sherlock Holmes”, nemaksājot mantiniekiem par varoņu izmantošanu.
16. jūnijā tiesa lēma par labu Klingeram, kas kalpoja par iemeslu Doila mantinieku prasībai pēc autortiesību pagarināšanas.
