Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) astotajā jeb oranžajā stāvā iekārtotā Bibliotēku attīstības centra (BAC) komandu veido 11 fantastiski cilvēki. Šogad piedāvājam iespēju iepazīt katru no tiem mazliet tuvāk. Inese Kazāka ir LNB BAC Standartizācijas un terminoloģijas eksperte.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Johannesburga, 14. jūl., LETA-DPA. Dienvidāfrikā 90 gadu vecumā mirusi Nobela prēmijas laureāte literatūrā Nadīne Gordimere, kuras saknes atrodamas arī Latvijā – viņas tēvs bijis ebreju pulksteņmeistars no Latvijas un Lietuvas pierobežas.
Kā paziņojuši rakstnieces tuvinieki, viņa mirusi miegā savās mājās Johannesburgā, meitas un dēla klātbūtnē.
Dzimusi 1923. gadā Springsā, netālu no Johannesburgas, no Eiropas izceļojušu ebreju ģimenē, Gordimere sākusi rakstīt jau desmit gadu vecumā un jau piecus gadus vēlāk viņas pirmo darbu publicējis nopietnais žurnāls “Forums”.
Savas dzīves laikā viņa sarakstījusi 15 romānus, vairāk nekā 200 īso stāstu un daudzas esejas par literatūras un kultūrpolitikas tēmām. Rakstnieces darbi tulkoti aptuveni 40 valodās. Latviski izdots Gordimeres romāns “Tikai teic vienu vārdu”, ko 2003. gadā Silvijas Brices tulkojumā laidis klajā apgāds “Atēna”.
Rakstniece savos darbos atsegusi rasu attiecību pretrunas Dienvidāfrikas Republikā un aparteīda režīma likumu radītās ciešanas. Toreizējā DĀR valdība vairākus viņas romānus aizliedza, iekams vēl tie bija paspējuši nonākt grāmatnīcu plauktos. 1991. gadā Gordimere tika godalgota ar Nobela prēmiju literatūrā par savu “lielisko episko vēstījumu”, kas uzskatāms “par lielu vērtību visai cilvēcei”.
Kā izteikušies kritiķi, lasītājam, kurš vēlas izprast neatkarību atguvušo Āfriku, jāizlasa Gordimeres romāns “Goda viesis”, savukārt tam, kurš grib sajust, ko jūt baltais inteliģents Āfrikā, – stāstu krājumu “Livingstona ceļabiedri”.
