Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Interneta portālos www.lsm.lv un www.inbox.lv pirmdien, 7.jūlijā, ir sācies balsojums par Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvas “Kilograms kultūras” jaunākajiem nominantiem.
Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un lsm.lv eksperti ir nominējuši tos kultūras notikumus, kas bijuši saistošākie un augstvērtīgākie 2014. gada otrajā ceturksnī, sniedzot iespēju ikvienam iedzīvotājam balsot par nominantiem septiņās kategorijās – mūzika, vizuālā māksla, teātris, literatūra, kino, “Gada notikums” un “Pārsteigums”.
Mūzikas kategorijā ir iespēja balsot par dziedātājas Ingas Kalnas solo koncertu “Bel Canto” ar Latvijas Nacionālās operas (LNO) kora un orķestra piedalīšanos britu diriģenta Džuliana Reinoldsa vadībā LNO, orķestra “Sinfonietta Rīga” mūsdienu mūzikas koncertu Spilves lidostā “Rīgas festivālā”, Pētera Čaikovska Piektās simfonijas interpretāciju Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sezonas noslēguma koncertos Rēzeknē un Rīgā diriģenta Andra Pogas vadībā.
Par vizuālās mākslas nozīmīgākajiem notikumiem izvirzītas trīs izstādes – mākslinieces Vijas Celmiņas personālizstāde “Dubultā realitāte” Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā, Starptautiskais Foto mākslas festivāls “Rīgas Fotomēnesis 2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā un Tatjanas Krivenkovas gleznu izstāde “Dekarta maigums” galerijā “Māksla XO”.
Kino nominācijā izceltas dokumentālās filmas “Escaping Riga” (režisors Dāvis Sīmanis, filmu studija “Mistrus Media”), dokumentālā filma “Māra. Noziegums un sods” (režisore Krista Burāne, radošā apvienība “Nomadi”) un dokumentālā filma “Pelikāns tuksnesī” (režisors Viesturs Kairišs, filmu studija “Lokomotīve”).
Nominācijā “Teātris” pretendenti ir izrāde “Ezeriņš” Latvijas Nacionālajā teātrī (režisors Elmārs Seņkovs, dramaturģe Rasa Bugavičute), Džona Kendera, Freda Eba, Džo Masterofa mūzikls “Kabarē” Latvijas Nacionālajā teātrī (režisore Indra Roga) un Džuzepes Verdi operas “Trubadūrs” iestudējums LNO (režisors Andrejs Žagars, muzikālais vadītājs un diriģents Aleksandrs Viļumanis).
Literatūras un grāmatniecības kategorijā piedāvāts Osvalda Zebra romāns “Gaiļu kalna ēna” (izdevniecība “Dienas grāmata”), Pētera Brūvera darbu krājums “Mācos rakstīt” (tetraloģijas “Valodas ainava” ceturtās grāmatas pirmā daļa, apgāds “Mansards”) un enciklopēdija “Latvija un latvieši” (četros sējumos apkopoti raksti par Latvijas vēsturi, izglītību, zinātni un kultūru).
Kategorijā “Notikums” izvēlēta Vidzemes koncertzāles “Cēsis” atklāšana, kultūras projekts “Stūra māja. Lieta nr. 1914/2014” Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā, kultūrvēsturisks projekts – albuma “Terra Mariana” (Marijas zeme) faksimilizdevums, kura pirmie eksemplāri izgatavoti Modenas izdevniecībā “Franco Cosimo Panini Editore”.
Kā otrā ceturkšņa “Pārsteigums” nosaukta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāde “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā.
Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apbalvojuma “Kilograms kultūras” nomināciju skaits katru ceturksni ir atkarīgs no kultūras notikumiem, taču nepārsniedz astoņas nominācijas, kurās virza ne vairāk kā trīs notikumus.
