Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Vakar, 26. jūnijā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) tika aizsākts līdz šim nebijis notikums – Gaismas pils atklāšanas lentes digitālā griešana. Tā sniedz iespēju atklāt Gaismas pili ikvienam interesentam, saņemot elektronisku uzaicinājumu no saviem draugiem vai kolēģiem.
Kā pirmie digitālo lenti grieza Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, sociālo mediju eksperts Artūrs Mednis, modes dizainere Aļona Bauska, kā arī LNB Atbalsta biedrības valdes loceklis Georgs Turlajs. Sākot ar bibliotēkas atklāšanas nedēļu (25. – 29. augusts), katrs digitālās lentes griezējs savā īpašumā varēs iegūt Gaismas pils lentes fragmentu ar personificētu tautasdziesmu.
“Šis ir patiesi emocionāls brīdis. Gaismas pils ir ēka un simbols, ko radījusi mūsu paaudze, un ne katrai paaudzei ir šāda unikāla iespēja. Bibliotēka mūsdienās vairs nav tikai grāmatas klasiskā izpratnē – tā ir iespēja paplašināt pieeju informācijai. Gaismas pils digitālā atklāšana ir unikāls projekts, kurā savijas laikmets un tehnoloģijas,” akcentēja LU rektors Mārcis Auziņš.
Sākot no vakardienas, ir aktivizēta interneta vietne gaismaspils.lv, kurā redzami visi Gaismas pils atklājēji – gan tie, kuri to dara klātienē (ar kalēju Nīmaņu īpaši gatavotajām šķērēm), gan virtuālie lentes griezēji. Lai nodrošinātu savienojumu starp fiziskajām šķērēm un interneta vietni, ir izstrādāta arī īpaša mobilā aplikācija. Šo fizigitālo (phygital) risinājumu ir radījusi interaktīvā aģentūra “CUBE” sadarbībā ar LNB.
“Šis projekts mūsu aģentūrai bija liels izaicinājums! Šādā veidā savienojot fizisko un digitālo vidi vienā platfromā, esam izstrādājuši unikālu risinājumu Latvijas un pat pasaules mērogā,” akcentē aģentūras “CUBE” projektu direktore Laura Lasmane.
17. jūnijā tika sākts īpaši sagatavotās lentes griešanas process ar speciāli šim notikumam veidotām šķērēm – tās izkalis kalējs Jānis Nīmanis. Uz lentes izvietotas latvju dainas. Katrs no lentes griezējiem izvēlas nākamo personu, kam nodot lentes griešanas stafeti. Plānots, ka līdz LNB inaugurācijai Gaismas pils atklāšanas lenti fiziski pārgriezīs ap 1000 cilvēku visā Latvijā. Lentes kopējais garums 10 000 metru, uz tās ir izvietots 50 000 tautasdziesmu.
LNB atklāšanas notikumu sadarbības partneri – Kultūras ministrija, “Latvijas dzelzceļš” un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība.
