Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņota kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Igaunijas literatūras sērijā “Loomingu Raamatukogu”, kuru izdod izdevniecība “Kultuurileht”, ir tapis kinorežisores un rakstnieces Kristīnes Želves grāmatas “Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” tulkojums igauņu valodā. Grāmatu igauņu valodā tulkojis Hanness Korjuss.
Kristīne Želve būs arī šī gada Tallinas starptautiskā literatūras festivāla HeadRead 2014 viese, šogad festivāla viesu godā vēl būs Nigērijas rakstnieks Bens Okrijs (Ben Okri), britu rakstnieks/vēsturnieks Entonijs Bīvors (Anthony Beevor), īru rakstnieks un dramaturgs, Liebritānijas Bukera prēmijas laureāts Džons Benvils (John Banville), ASV rakstniece un žurnāliste Laionela Šrīvere (Lionel Shriver), Islandes rakstnieks un dzejnieks Sjonss (Sjón), Dānijas rakstnieks Jakobs Vedelsbijs (Jakob Vedelsby), britu rakstnieki Pīters Džeimss (Peter James) un Viljams Boids (William Boyd), britu rakstniece un vēsturniece Ketrina Merideila (Catherine Merridale), lietuviešu rakstniece Undīne Radzevičiūte, krievu rakstnieks Eduards Uspenskis un citi.
Festivāla mājas lapa: http://headread.ee/
Sērija “Loomingu Raamatukogu” pastāv jau no 1957. gada, tajā galvenokārt tiek publicēti ārzemju literatūras tulkojumi, eseju krājumi utt.
Kristīnes Želves grāmata “Meitene, Kas Nogrieza Man Matus” ir iekļauta 2014. gada jūlijā notiekošā igauņu rakstnieku ikgadējā semināra (šogad jau 15.) programmā.
