Apmeklējuma laikā karaļpāris tiksies ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, kā arī iepazīsies ar vairāku senu izdevumu eksemplāriem no bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas kolekcijas, kas saistīti ar Latvijas un Zviedrijas kultūrvēsturisko mantojumu.

 

Paredzēts, ka A. Vilks augstajiem viesiem stāstīs par bibliotēkas jaunās ēkas – Gaismas pils projektu, tā pirmsākumiem, celtniecības gaitu, jaunajām institūcijas tehnoloģiskajām un saturiskajām iespējām. Tiks akcentēti arī nozīmīgākie LNB nākotnes plāni, piemēram, Eiropas Zinātnisko bibliotēku asociācijas (LIBER) ikgadējās konferences un starptautisku grāmatniecības vēsturei veltītu izstāžu rīkošana.

 

Pasākumā piedalīsies arī Zviedrijas Karaliskās bibliotēkas pētnieks Jānis Krēsliņš, sniedzot vēsturisku ieskatu par LNB krājuma daļu – zviedru varas laikā Rīgā dibinātās Kārļa skolas, vēlāk – Rīgas Ķeizariskā liceja mantoto bibliotēku.

 

Vēsturiski 1675. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma Rīgā, līdzās Sv. Jēkaba baznīcai, tika nodibināta viena no pirmajām pilsētas laicīgajām mācību iestādēm – Kārļa skola (vēlāk – Rīgas Ķeizariskais licejs un Vidzemes guberņas ģimnāzija). Tā pastāvēja līdz 1710. gadam, kad krievu karaspēka aplenkuma dēļ Lielā Ziemeļu kara laikā mācību iestādes darbība tika pārtraukta. Pēc skolas atjaunošanas 1733. gadā Krievijas varas iestādes to pārcēla uz Mazo Pils ielu 4.

 

1787. gadā Rīgas Ķeizariskā liceja audzēkņi uzsāka mācības jaunceltā ēkā Pils laukumā 2. 1921. gadā šo ēku nodeva Valsts bibliotēkai un līdz 1956. gadam tajā bija izvietoti bibliotēkas galvenie fondi un lasītavas. 

 

 

***

Foto no Zviedrijas vēstniecības Latvijā arhīva