Šis gads “Jumavai” būs e-grāmatu gads, lai arī izdevējs novērojis, ka pasaulē sajūsma par e-grāmatām ir nedaudz noplakusi un daudzi izdevēji atkal pievēršas izdevumiem papīra formā.

 

Vai cilvēki vēl vispār lasa?

 

Lai arī literatūras latviešu valodā tirgus nav plašs, uzskatu, ka latvieši turpinās lasīt grāmatas vēl ilgus gadus. Kā apgalvo Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, nekur pasaulē nav tik lielu mājas bibliotēku kā Latvijā un Igaunijā. Izdot grāmatas latviešu valodā ir vērts, tikai – kādā tirāžā un par kādu cenu. Tagad 1000 eksemplāru metiens jau tiek uzskatīts par solīdu tirāžu. Vidējā tirāža Latvijā izdotajām grāmatām ar katru gadu nedaudz samazinās, bet vidējā cena palielinās. Pēc lata nomaiņas pret eiro pircējiem grāmatas noteikti nebūs prioritāte. Jo mazāk cilvēki pirks grāmatas, jo dārgākas tās kļūs. Tomēr es novēlu latviešiem saglabāt savas fenomenālās lasīšanas tradīcijas. Lai šīs tradīcijas pārņem jaunā paaudze. Lai jaunieši lasa grāmatas elektroniski, galvenais, lai lasa. Protams, vienmēr būs cilvēki, kas nelasīs grāmatas. Frankfurtē vācieši nosauca briesmīgu ciparu – Vācijā, kurā ir 80 miljoni iedzīvotāju, pieci miljoni ir funkcionālo analfabētu – tie ir cilvēki, kas māk lasīt un rakstīt, bet to ikdienā nedara. Un tas ir izglītotajā Vācijā! Cik Latvijā ir funkcionālo analfabētu, nav apkopots. Tāpēc ir ļoti svarīgi veicināt lasītprasmi, sevišķi bērnu un jauniešu vidū. Lai sākumā lasa kaut vai “Privāto Dzīvi”, gan jau aizaugs arī līdz nopietnākai lasāmvielai.

 

Kāda vieta “Jumavas” darbībā tiek atvēlēta elektroniskajām grāmatām?

 

Var teikt, ka šis gads “Jumavai” būs e-grāmatu gads. Esam izdevuši vairākas e-grāmatas, un katru mēnesi nāk klāt jaunas. Esmu redzējis, ka e-grāmatas mēģina lasīt pat mobilajos telefonos. E-grāmatas tirgojam gan paši, gan sadarbībā ar partneriem. Šobrīd ir pieteikušies vēl vairāki operatori, kas vēlas kļūt par starpniekiem. Tehnoloģijas paliek datorspeciālistu ziņā, bet mēs piedāvājam saturu. Šogad, apmeklējot Frankfurtes gadatirgu, redzēju, ka e-lietas pasaules grāmatniecībā ir “nomierinājušās”. Vēl pirms dažiem gadiem izdevējiem teica: pakojiet čemodānus, e-grāmatas jūs izkonkurēs. Šobrīd lielākie grāmatu izdevēji uzsver, ka galvenā uzmanība vērsta uz papīra formāta grāmatām. Kuluāros arī pazibēja doma, ka e-grāmatu skaita pieaugums pasaulē ir apstājies, tirgus ir piesātinājies. Manuprāt, nav būtiski, vai grāmata tiek lasīta papīra formātā vai elektroniski. Galvenais, lai grāmatu saturs būtu nopietns, vērtīgs un interesants dažādu paaudžu lasītājiem.

 

Ar kādiem nozīmīgiem izdevumiem apgādam “Jumava” bijis zīmīgs aizvadītais gads?

 

Apgāda pērnā gada darbības rezultāti vēl tiek apkopoti, bet liekas, ka tie nebūs sliktāki kā iepriekšējos gados. 2013. gadā apgāds “Jumava” ir izdevis 250 nosaukumu grāmatas. Vislabāk grāmatas aiziet pie lasītājiem, ja tās tiek izdotas sērijās. Latvijā grāmatu izdošana sērijās vēl nav plaši izplatīta parādība, bet, piemēram, Krievijā ir sērijas, kurās izdots simtiem grāmatu. Pērn “Jumava” sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību izdeva grāmatu sēriju par Latvijas novadiem. Manuskripti šai grāmatu sērijai tika atlasīti konkursā. Pirmajā konkursā piedalījās autori no 12 pašvaldībām. Sadarbībā ar Vecpiebalgas novada pašvaldību tika izdots konkursa laureātes Ingunas Baueres romāns “Marta, mana Andromeda”, kas guva lielu lasītāju atsaucību. Grāmatā atklāts latviešu dzimtas liktenis uz vēstures notikumu un cilvēcisko kaislību fona. Galvenās varones – medmāsas Martas Celmiņas – dzīvi vienlīdz spēcīgi ietekmēja kā vieni, tā arī otri. Īpašu klātbūtnes sajūtu piešķir vēstījums dienasgrāmatas formā, kā arī filozofiskas atkāpes, kas vēsta par svarīgām vispārcilvēciskām vērtībām. Marta Celmiņa bija medmāsa, varonīgo latviešu strēlnieku “baltais eņģelis”, Latvijas žēlsirdīgo māsu kustības dibinātāja. Sērijā būs vēl triju konkursa dalībnieču darbi – Gaļinas Viegliņas grāmata “Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē 15.-20.gs.”, Irēnas Šaicānes “Balvēnieši 20.gadsimtā “Staņislava” stāstos” un Ingas Boškinas grāmata “Trikāta – Tālavas valsts galvaspilsēta”. “Jumava” arī aicināja iesniegt manuskriptus konkursam “Mūsu stiprās dzimtas”. Šīs grāmatas nonāks pie lasītājiem šā gada beigās. Pērn “Jumava” laida klajā Agnes Liesmas grāmatu “Senbaltu spēka zīmes un raksti”. Šī grāmata ir sākums neaptverami plašajā baltu zīmju un rakstu pasaulē un noderēs kā ierosme katram veidot rakstus, izgreznojot savu apkārtējo vidi. Grāmata arī atbild uz jautājumiem, vai var enerģētiski attīrīties, skaitot dainas, kā meditēt, izmantojot senbaltu zīmes un rakstus, kā sevi aizsargāt ar senbaltu zīmju un rakstu palīdzību. Manuprāt, nozīmīgs darbs ir Ilonas Bērziņas grāmata “Emīls Dēliņš. Patriots. Žurnālists. Diplomāts”. Grāmatā par Latvijas goda ģenerālkonsulu Austrālijā Emīlu Dēliņu spilgti atainotas laikmeta politikas aizkulises un tas, kā, dzīvojot ārpus Latvijas, cilvēks spēj nezaudēt patriotismu, bet tikai stiprināt to. Manuprāt, ir ļoti jauki, ka mēs uzzinām vairāk par cilvēkiem, kam bija nozīmīga loma Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā. Turpinās arī sērijas “Latvijas leģendas” izdošana. Pērn nāca klajā jau trešā grāmata šajā sērijā. Tajā iekļauti stāsti par tādām Latvijas kultūras vēsturē nozīmīgām personībām kā bīskaps Alberts, Žanis Lipke, Hercs Franks, Emīlija Benjamiņa, Ita Kozakeviča, Pauls Valdens, Imants Ziedonis un Mārtiņš Freimanis.

 

Kādas nozīmīgas grāmatas “Jumava” plāno izdot šogad?

 

Šogad papildināsim albumu klāstu – ar Latvijas Mākslas akadēmijas rektora profesora Alekseja Naumova daiļradei veltītu albumu. Tādai mazai valstij kā Latvija ļoti svarīgi ir tulkot un izdot labākos ārzemju daiļliteratūras darbus. “Jumava” aktīvi iesaistās Eiropas Savienības literatūras tulkošanas programmā. Ceru, ka ES līdzekļus tulkotās daiļliteratūras izdošanai varēsim izmantot arī šogad. Viens no pirmajiem jaunumiem šogad būs Dantes “Dievišķās komēdijas” izdevums latviski. Turpināsim izdod arī grāmatas bērniem un jauniešiem. Saistībā ar jaunās paaudzes aizraušanos ar datoriem vecāki aizvien lielāku uzmanību sāk pievērst tam, vai viņu bērns lasa grāmatas. Mūsu pastāvīgo autoru vidū ir Viks, Uldis Auseklis un citi autori. Gandrīz katru reizi, kad “Jumavas” pārstāvji tiekas reģionos ar lasītājiem, pie manis pienāk vairāki cilvēki, kas saka, ka raksta dzeju vai savas dzimtas hroniku. Protams, ka “Jumava” nevar visus šos garadarbus izdot, bet pa kādam jaunam pašmāju autoram reizēm nāk klāt. Piemērs tam varētu būt mans novadnieks Agris Liepiņš no Lielvārdes, kura grāmatu “Zīmju sargs” izdeva “Jumava”. Liepiņš bija sev izvirzījis piecgades plānu – uzrakstīt grāmatu par Arvedu Paegli, kurš pēckara periodā bija slavenākais Lielvārdes jostas darinātājs. Viņš bija interesants cilvēks, izsūtīts uz Sibīriju, invalīds, kurš atguva kustību spēju. Šogad taps grāmata par Beverīnas novadu. Izdosim Pāvila Rozīša erotisko stāstu izlasi. Turpināsim izdot grāmatas par Latvijas vēsturi – gan latviski, gan svešvalodās, jo 2014., kā arī 2015.gads Latvijai būs starptautiski ļoti nozīmīgs. No grāmatu gadatirgus Frankfurtē atvedu vairākus somu un citu valstu autoru darbus, daļu no kuriem pārtulkosim un izdosim.