Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Līdz 17. janvārim Valmieras integrētās bibliotēkas 1.stāvā apskatāma ceļojošā izstāde “Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī. Pieminekļu valdei – 90”, kuru piedāvā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM).
Izstādes ilustratīvie materiāli – fotogrāfijas, zīmējumi un dokumenti – stāsta par Pieminekļu valdes nozīmīgo devumu kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā, vākšanā un popularizēšanā.
Izstāde veltīta Latvijas kultūras pieminekļu aizsardzības institūcijas – Pieminekļu valdes – 90.gadadienai. Pieminekļu valde likusi pamatus kultūras pieminekļu aizsardzības, apstiprināšanas un organizēšanas darbam arhitektūras, etnogrāfijas un mākslas jomā. Pateicoties šai institūcijai, līdz pat mūsdienām Latvijā saglabājusies krietna daļa nozīmīgu kultūras mantojumu.
Izstādē būs apskatāmi Pieminekļu valdes senatnē krāti materiāli – izrakumos un ekspedīcijās savākti priekšmeti, liecības, senlietas, dokumenti, zīmējumi un fotogrāfijas, kas stāsta par etnogrāfisko un arheoloģisko vēstures un mākslas mantojumu. Jāpiemin, ka ekspedīciju materiāli ir iekļauti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 100 Latvijas vēstures relikviju klāstā.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir viens no lielākajiem Pieminekļu valdes savākto materiālu glabātājiem – kopskaitā muzeja krātuvēs ir ap 201 905 glabāšanas vienībām.
Padziļinātāku informāciju par Pieminekļu valdes darbības jomām un izciliem rezultātiem iespējams lasīt Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālistu sagatavotā grāmatā “Pieminekļu valdei 90. Pieminekļu valdes mantojums LNVM krājumā”, kurā apkopots tās veikums 20.gs. 20.-40.gados.
