Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
2014. gada 11. janvārī plkst.16.00 Turaidas muzejrezervātā (Siguldā, Turaidas ielā 10) notiks īpašas grāmatas “Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku…
2014. gada 11. janvārī plkst.16.00 Turaidas muzejrezervātā (Siguldā, Turaidas ielā 10) notiks īpašas grāmatas “Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” faksimilizdevuma atvēršanas svētki, kas atklās “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” notikumu gadu.
“Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” oficiālais partneris ir Sigulda, līdz ar to nozīmīgās grāmatas faksimilizdevuma atvēršanas svētku rīkotāji ir Siguldas novada dome un Turaidas muzejrezervāts. Unikālās grāmatas faksimilizdevums ir papildināts ar tulkojumu latviešu valodā un zinātniskiem komentāriem un rakstiem, kas apkopoti atsevišķā grāmatas daļā.
Svētku programma sāksies 11. janvārī plkst.16.00, atklājot Turaidas muzejrezervāta krājuma izstādi “Jaunais un citādais laiks” Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamā mājā. Izstāde aicinās iepazīt grāmatu iespiešanas vēsturi Latvijā no 16.gadsimta beigām līdz 19.gadsimta sākumam. Svētkos sekos “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” – muzikāli gaismots gājiens uz Turaidas pili, kur notiks grāmatas faksimilizdevuma atvēršanas brīdis.
Turaidas muzejrezervāta krājumā esošā grāmata “Rīgas – karaliskās pilsētas Vidzemē – godātās rātes atjaunotais svētku un tērpu nolikums. Rīgā 1593. gadā iespiedis Nikolauss Mollīns” ir unikāls izdevums vairākos aspektos. Pirmkārt, izpētes gaitā noskaidrots, ka Rīgas pirmā iespiedēja N.Mollīna līdz šim grāmatu vēstures pētnieciskajās aprindās neapzinātais darbs ir vienīgais grāmatas eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsdienām, un līdz ar to ir unikāls Latvijas grāmatniecības vēstures un kultūrvēstures liecinieks. Otrkārt, grāmatas iespieduma eksemplārs ir labi saglabājies Rīgas iesējēju meistardarbs. Iesējums izgatavots, paredzot šo grāmatu īpašiem nolūkiem – tas ir grezns, dāvināšanai paredzēts eksemplārs ar iespiestu Rīgas ģerboni. 1593. gadā iespiestie Rīgas rātes noteikumi arī saturiski ir izcili vērtīgs vēstures avots, kas liecina par Rīgas 16.gadsimta beigu tiesisko un kultūrvēsturisko situāciju un apliecina Rīgas, kā līdzvērtīgas viduslaiku Eiropas pilsētas statusu. Tajā raksturota Rīga un tās pilsoņi, kā arī politikas, modes un sadzīves savstarpējās attiecības 16.gadsimtā.
Turaidas muzejrezervāts grāmatas faksimilizdevums sagatavojis, finansējumu gūstot, piedaloties “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” projektu konkursā. Pateicoties nodibinājumam “Rīga 2014” un Kultūras ministrijai muzejam ir iespēja ar grāmatu iepazīstināt plašu sabiedrības loku, izdodot to faksimila formā. Grāmatas oriģināla unikalitāte un materiālais trauslums (pergaments, ādas iesējums, nepieciešamība pēc specifiskiem glabāšanas apstākļiem) ierobežo tās izmantošanu pētniecības darbā. Publicēšana faksimilizdevumā ļauj saglabāt šo Latvijas grāmatniecības vēsturē izcilo eksemplāru, tajā pat laikā padarot to pieejamu plašam pētnieku un interesentu lokam.
Senā un unikālā grāmatas eksemplāra izdošana faksimila formā sabiedrībai sniegs iespēju paplašināt savas zināšanas par Rīgas devumu grāmatniecības nozarē ne tikai Rīgā un Baltijā, bet arī Eiropas iespieddarbu vēsturē kopumā, kā arī iepazīt noteikumus par kāzām un to svinēšanu, kā arī apģērba greznuma ierobežojumus visām Rīgas kārtām 16.gadsimta beigās, kas bija daudz stingrāki nekā mūsdienu modernajā sabiedrībā.
Papildu informācija:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja
Tālr.: 26572142
