Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Kultūras ministrijas (KM) un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas pārstāvji šā gada nogalē iepazinās ar biedrības “CULTURELAB” pētījumu par vienotu Latvijas Kultūras kanona veidošanas metodoloģisko principu un kritēriju noteikšanu.
Tuvākajā laikā ar pētījumu paredzēts iepazīstināt Kultūras aliansi. Viens no secinājumiem, kas uzsvērts pētījumā, – kanona lielākais ieguldījums ir intereses un dziļākas izpratnes par kultūras vērtībām veidošanā, kā arī izglītošanās procesā.
Kā zināms, 2007. gadā aizsāktā Kultūras kanona iniciatīva ekonomiskās krīzes ietekmē tika pārtraukta, savukārt 2013. gadā pēc LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas iniciatīvas tika atjaunots darbs pie Latvijas Kultūras kanona aktualizācijas. KM un Sabiedrības saliedētības komisija atzina, ka svarīgi definēt Kultūras kanona mērķus un uzdevumus, akcentējot nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības aspektus, kā arī ieteikumus kanona atjaunināšanai un pilnveidošanai. Tika izteikts priekšlikums par Kultūras kanona vērtību izmantošanu dažādu mērķgrupu, īpaši jaunatnes, izglītošanā, dziļākas izpratnes par kultūras vērtībām veicināšanā, apverot Latvijas reģionus, kā arī Latvijas tēla veidošanā. Viens no ieteikumiem bija arī Latvijas Kultūras kanona iedzīvināšana, mērķtiecīgi popularizējot tā vērtības plašākā sabiedrībā.
Šogad izveidotajā darba grupā, kurā ir iekļauti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Nacionālā kino centra un KM, ir uzsākts darbs pie kanona tālākās attīstības scenārijiem, ņemot vērā pētījuma rezultātus.
Pētījuma uzdevums bija sniegt Kultūras kanona līdzšinējās veidošanas metodikas izvērtējumu, kā arī iezīmēt turpmāko Kultūras kanona veidošanas metodiku. Pētījumā ir plaši atspoguļoti Kultūras kanona attīstībā iesaistīto pušu priekšstati par tā attīstību, apkopoti metodoloģiskie pamatprincipi un piedāvāti Latvijai piemērotākie ilgtspējīgas attīstības scenāriji atbilstoši iespējamajiem kanona izveides mērķiem. Pētījumā tika skatīta kanona izstrādes pieredze kultūrpolitikas un izglītības politikas ietvaros arī citās valstīs, tostarp Dānijā un Nīderlandē.
Kā jau agrāk ziņots, KM 2013. gadā ir atbalstījusi vairākas ar Kultūras kanona attīstību saistītas iniciatīvas, tostarp biedrības “CULTURELAB” pētījumu par vienotu kanona veidošanas metodoloģisko principu un kritēriju noteikšanu, kā arī Socioloģijas un kultūrizglītības asociācijas rīkotā skolēnu konkursa „Jaunais kultūras kanons” īstenošanu Latvijas skolās. Tāpat tika atbalstītas arī citas iniciatīvas esošā kanona aktualizēšanai, tostarp Latvijas Kultūras kanona vērtību popularizēšanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās Latvijas reģionos, Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas pasākumu programmas izstrādes, koordinēšanas, sagatavošanas un pasākumu īstenošanas uzsākšanai 2014. gadā. Valsts līdzfinansējums ir paredzēts arī Latvijas Kultūras kanonā iekļauto filmu demonstrēšanai Latvijas reģionos, latviešu kopienās (diasporās) pasaulē un kanona filmām veltītiem pasākumiem bērniem, kā arī diviem izdevumiem – ceļveža par latviešu viensētām un tās elementiem izstrādei un izdošanai, kā arī latviešu tautasdziesmu 10. sējumam “Precības”.
