Šoreiz Rīgā uzstāsies pavisam atšķirīgu dzejas paaudžu pārstāvji – īsta konceptuālās dzejas “zvaigzne” Ļevs Rubinšteins (1947) un viens no jaunās paaudzes aktīvākajiem autoriem Kirils Korčagins (1986), pazīstams ne tikai kā dzejnieks, bet arī kā literatūras kritiķis un organizators. Viņi uzstāsies piektdien, 13. decembrī pl. 19.00 Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē, kā arī tiksies ar studentiem un viesosies Rīgas radio ēterā.

 

Ļevs Rubinšteins ir saistīts ar samizdatu un cenzūrai nepakļautās dzejas tēmu padomju periodā. Ar literatūru viņš nodarbojas kopā 1960. gadiem, 1970. gadu sākumā sāka izstrādāt savu personīgo minimālisma stilu. Ietekmējoties no darba ar bibliotēkas kartītēm, 1970. gadu vidū Rubinšteins izveidoja savu “kartotēkas” žanru, kas radies uz robežas ar verbālo, vizuālo un performatīvo mākslu. Viens no Maskavas konceptuālisma radītājiem un līderiem (kopā ar Vsevolodu Ņekrasovu un Dmitriju Aleksandroviču Prigovu). Autors piedalījies daudzos dzejas un mūzikas festivālos, mākslas izstādēs un akcijās. Pirmās viņa publikācijas (krievu valodā un tulkojumos) Rietumos iznākušas 1970.gadu beigās,pirmās publikācijas Krievijā – 1980.gadu beigās. Viņa teksti tulkoti lielākajās Eiropas valodās. Rubinšteins ir Andreja Belija prēmijas laureāts (1999).

 

Kirils Korčagins ir Krievijas vispazīstamākā dzejas žurnāla “Vozduh” pastāvīgais autors. Viņa pirmā grāmata “Propozīcijas” iznāca 2011. gadā, tai pašā gadā viņš arī kļuvis par prēmijas “LiteratuRRentgen” finālistu. Andreja Belija prēmijas laureāts nominācijā “Literatūras kritika un projekti” (2013). 2013. gadā kopā ar vēl dažiem jaunajiem autoriem un kritiķiem izveidojis dzejas balvu “Razļičije”. Raksta literatūras kritikas žurnāliem “Buknik” un “Novojeliteraturnojeobozrenije”.

Jauno “dzejas sūtņu” viesošanās notiek sadarbībā ar nodibinājumu Rīga 2014 un ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu. Projektu organizēt palīdz Krievijas Institut knigi.

 

Ļeva Rubinšteina tekstu tulkojumu latviešu valodā sagatavojis dzejnieks Kārlis Vērdiņš, bet Kirila Korčagina dzejoļus tulkojis Arvis Viguls. Abi tulkotāji piedalīsies lasījumā piektdien, 13. decembrī pl. 19.00 Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē. Tajā pašā dienā pl. 12.00 dzejnieki tiksies ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes studentiem un pasniedzējiem fakultātes bibliotēkā, Visvalža ielā 4a.

 

2014. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmas ietvaros plānots izdot krājumu ar visu programmas “Dzejas sūtņi” dalībnieku darbu tulkojumiem latviešu valodā. “Orbīta” labprāt pieņems palīdzību, ja kāda kompānija vai organizācija vēlētos atbalstīt šo izdevumu. Šāda veida divvalodīgs krājums ar aktuālo Krievijas dzejnieku dzejoļiem Latvijā nav iznācis jau vairākus desmitus gadu.

 

Par Ļevu Rubinšteinu raksta:

 

“Rubinšteins izmanto diezgan novatoriskas metodes, viņu uzskata par avangardistu-radikāli, bet visa viņa darba pamatā nevar nejust lirikas mēģinājumu, ārpusdzejas eksistences mēģinājumu.”

/Mihails Aizenbergs. “Ap konceptuālismu”/

 

“Ja salīdzina Rubinšteinu ar citiem konceptuālistiem, teiksim, Prigovu vai Sorokinu, tad, īsi sakot, atšķirība ir tajā, ka Prigovs un Sorokins strādāja ar “sakrālām” lietām, bet Rubinšteins – ar “iemīļotajām”.

/Mihails Bergs. “Pēdējie Ļeva ziedi”/

 

Par Kirilu Korčaginu raksta:

 

“Dzejnieks un analītiķis Nikolajs Kononovs saka, ka Korčagina darbs ar saviem dzejoļiem līdzinās dizainera darbam. Patiešām… autors operē nevis ar vārdiem, ko aizņēmies no sarunvalodas vai rakstu valodas, bet gan ar simboliem, tādiem mitoloģiskiem romantiskās kultūras fragmentiem.

Mūsdienu autoru dzejoļiem trūkst sintakses, īstas bagātas krievu sintakses, tie bieži mudž no uzskaitījumiem, kaut kādas nebeidzamas muldēšanas no dzejoļa viena gala līdz otram, pēc būtības, vienkārši kā papagailim atkārtojot iepatikušos figūru, neko ar to nedarot, nekur nevedot. Korčagina dzejoļiem vienmēr ir sākums un beigas, tie rada un provocē, tie ir nosvērti un meditatīvi”.

/Petrs Razumovs “Ra bērni”, 2011, N 12(86)/

 

Papildu informācija:

 

Sergejs Timofejevs (programmas “Dzejas sūtņi” kurators)

un Laura Leimane (“Orbītas” sabiedrisko attiecību vadītāja)

Tālr.: 28808590

E-pasts: orbita@orbita.lv