Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka 2024. gada 29. novembrī organizē 247. gadskārtas konferenci “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”, kurā pulcēsies bibliotēku nozares speciālisti un entuziasti no visas Latvijas. Konference vienos gan Kurzemes, gan visas valsts bibliotēku darbiniekus, grāmatu draugus un kultūras atbalstītājus kopīgās sarunās un pieredzes apmaiņā.
No 2024. gada 25. līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) norisināsies starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”. Pētnieki no dažādām Eiropas valstīm diskutēs par iespiedēju darbību, tipogrāfisko rīku apriti, bibliotēku kolekcijām, kā arī zināšanu un tradīciju izplatību grāmatniecībā. Konference pievērsīsies arī grāmatu izplatīšanai no lielākajiem grāmatniecības centriem uz mazākiem reģioniem. Zinātniskos referātus papildinās ekskursijas, praktiskas darbnīcas un domapmaiņas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs uzsāk labās prakses piemēru darbā ar bērniem un jauniešiem apkopošanu Latvijas Bibliotēku portālā. Pateicoties bibliotekāru iesaistei un atsaucībai, ikviens var iedvesmoties un smelties jaunas idejas arī savam darbam. Ideju bankas mērķis ir vienkopus apkopot skolu un publisko bibliotēku labās prakses piemērus, kārtojot tos tematiskās kopās – pēc mērķgrupām, tēmām, tendencēm. Aicinām arī turpmāk bibliotekārus būt atsaucīgiem un dalīties ar savu pieredzi! Ideju bankas otrais apkopojums veltīts izlaušanās spēlēm bibliotēkās.
The European Library projekta “Europeana Newspapers” mērķis ir tiešsaistes portālā Europeana savākt brīvi pieejamu, bagātinātu laikrakstu saturu. Projekta ietvaros tika veikta aptauja, lai identificētu un analizētu Eiropas nacionālo, zinātnisko un publisko bibliotēku laikrakstu digitālās kolekcijas.
Aptaujā pavisam bija divpadsmit jautājumi par laikrakstu nosaukumiem un to laika aptvērumu, izmantotajiem metadatiem, datu apmaiņas iespējām un digitalizācijas kvalitāti, ietverot bagātināšanai izmantotās tehnoloģijas. Aptauja arī palīdzēja identificēt potenciālos partnerus.
Svarīgākie aptaujas secinājumi:
Pieeja digitalizētajiem laikrakstiem gandrīz vienmēr ir bez maksas
No 47 respondentiem vismaz 40 (85%) piedāvā bezmaksas pieeju saviem digitalizētajiem laikrakstiem. Tikai viena bibliotēka prasa samaksu par katru apskates sesiju, kamēr pārējās saviem lietotājiem piedāvā parakstīšanās pakalpojumu (t.i. maksas pieeju uz dienu vai mēnesi). Tikai četras bibliotēkas ar licences starpniecību piedāvā pieeju savu laikrakstu saturam citām grupām (piemēram, skolām, universitātēm).
Pieeja divdesmitā gadsimta saturam ir problemātiska
Vairāk nekā pusei no aptaujātajām bibliotēkām (27 no 47 jeb 57%) ir noteikts datums, kas iezīmē robežšķirtni, par kuru jaunākus digitalizētus laikrakstus bibliotēkas autortiesību apsvērumu dēļ nevar brīvi publicēt tīmeklī. Visbiežāk ierobežojums ir 70 gadi, kas nozīmē, ka par 1942.gadu jaunāks saturs nav pieejams digitālā formā. 23% (11 no 47) ir vienošanās ar tiesību pārvaldības organizācijām, ka ar autortiesībām aizsargātais laikrakstu saturs var tikt publicēts. Tomēr šī tendence vairāk attiecas uz individuāliem laikrakstu nosaukumiem, nevis kolektīvu vienošanos par veselām kolekcijām.
Joprojām daudz darāmā, lai bagātinātu digitalizēto laikrakstu saturu
36% (17 no 47) no aptaujātajām bibliotēkām digitalizējot laikrakstus nav izmantojušas laikrakstu satura rakstzīmju optisko atpazīšanu (OCR), kas nozīmē, ka laikrakstu saturā nav iespējama pilnteksta meklēšana. Lai arī 64% OCR ir veikuši, tikai 17 bibliotēkas (36%) piedāvā iegūto pilno tekstu apskatei, norādot, ka viņiem pastāv bažas par atpazītā teksta kvalitāti. Neliels ir arī to bibliotēku skaits (36%), kas ir veikušas materiāla zonēšanu un segmentāciju, un tikai sešas bibliotēkas (13%) piedāvā tādu iespēju kā pārlūkošana pēc fasetēm vai ģeogrāfiskā nosaukuma, personvārda, institūcijas nosaukuma identificēšanu.
Asociētie partneri
Projekts “Europeana Newspapers” plāno paplašināt iesaistīto partneru loku. Asociētājiem partneriem un sadarbības tīkla partneriem būs iespēja apmeklēt projekta seminārus, informācijas dienas un citus pasākumus, kā arī viņi ir aicināti piegādāt saturu Europeana fondam. Aptaujas laikā 35 bibliotēkas norādīja, ka vēlētos kļūt par projekta partneriem. Balstoties uz aptaujā uzskaitītajiem principiem, Ģenerālā asambleja ir apstiprinājusi sekojošus vienpadsmit asociētos partnerus:
“Europeana Newspapers” aptaujas rezultāti pieejami www.europeana-newspapers.eu.
Papildinformācija: Ulrike Kölsch (Berlīnes Valsts bibliotēka) ulrike.koelsch@europeana-newspapers.eu.
Projekta partneri:
