Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 30. novembrim.
Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka 2024. gada 29. novembrī organizē 247. gadskārtas konferenci “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”, kurā pulcēsies bibliotēku nozares speciālisti un entuziasti no visas Latvijas. Konference vienos gan Kurzemes, gan visas valsts bibliotēku darbiniekus, grāmatu draugus un kultūras atbalstītājus kopīgās sarunās un pieredzes apmaiņā.
No 2024. gada 25. līdz 27. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM) norisināsies starptautiska zinātniska konference “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm un Baltijas jūras reģionu”. Pētnieki no dažādām Eiropas valstīm diskutēs par iespiedēju darbību, tipogrāfisko rīku apriti, bibliotēku kolekcijām, kā arī zināšanu un tradīciju izplatību grāmatniecībā. Konference pievērsīsies arī grāmatu izplatīšanai no lielākajiem grāmatniecības centriem uz mazākiem reģioniem. Zinātniskos referātus papildinās ekskursijas, praktiskas darbnīcas un domapmaiņas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrs uzsāk labās prakses piemēru darbā ar bērniem un jauniešiem apkopošanu Latvijas Bibliotēku portālā. Pateicoties bibliotekāru iesaistei un atsaucībai, ikviens var iedvesmoties un smelties jaunas idejas arī savam darbam. Ideju bankas mērķis ir vienkopus apkopot skolu un publisko bibliotēku labās prakses piemērus, kārtojot tos tematiskās kopās – pēc mērķgrupām, tēmām, tendencēm. Aicinām arī turpmāk bibliotekārus būt atsaucīgiem un dalīties ar savu pieredzi! Ideju bankas otrais apkopojums veltīts izlaušanās spēlēm bibliotēkās.
Godinot tautā iemīļotā dzejnieka un publicista Imanta Ziedoņa piemiņu, 2013.gada maijs tiks pasludināts par dzejnieka mēnesi, tādējādi atzīmējot viņa 80.dzimšanas dienu, kura būtu apritējusi 3.maijā.
Dzejniekam veltītais mēnesis aizsāksies 1. maijā ar Imanta Ziedoņa jau iepriekš iedibināto tradīciju – ķiršu stādīšanu Tukuma Mālkalnā un vides objekta ar I.Ziedoņa dzejoli “Tukums” atklāšanu. Pasākuma rīkotāji ir Tukuma pašvaldība sadarbībā ar fondu “Viegli”.
3. – 5. maijā Dailes teātrī notiks koncerts “Ziedonis. Lācis. Sievietes.”, ko rīko teātris sadarbībā ar “deBusul Music” un mūziķi Kārli Lāci, bet 3. maijā Latvijas Televīzijā būs skatāms raidījums “100 g kultūras. Nacionālie dārgumi: Imants Ziedonis”. 6. maijā Ojāra Vācieša muzejā tiks atklāta izstāde par O. Vācieti un I. Ziedoni, atspoguļojot abu dzejnieku ciešās literārās un draudzības saites.
8. – 9. maijā Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Latvijas Universitāti rīko starptautisku zinātnisku konferenci “Imants Ziedonis. Piederības meklējumi, brīvības treniņš.”
Savukārt 15. maijā notiks koncerts “Imants un Ziedonis”, piedaloties Latvijas Radio korim, diriģentam Sigvardam Kļavam un mūziķim Renāram Kauperam.
Šobrīd vēl notiek darbs pie Ziedoņa piemiņas mēneša pasākumu programmas izveides, un tā pilnībā būs zināma aprīļa vidū. Iecerēts, ka 25.maijā Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā notiks arī “Ziedoņa Akmens” atklāšana un citi notikumi.
Dzejnieka un publicista Imanta Ziedoņa mantojuma saglabāšanai un aktualizēšanai tiks veidota arī darba grupa. Plānots, ka tajā būs pārstāvēti Kultūras ministrijas, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Latvijas Rakstnieku savienības, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes, Kultūras akadēmijas un fonda “Viegli” pārstāvji. Darba grupas vadītāja būs kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, un to plānots izveidot līdz aprīlim. Imanta Ziedoņa fonds “Viegli” ir nodibinājums, kas izveidots 2010. gada pavasarī, un dzejnieks tam uzticējis Murjāņu mājas kā radoša centra tālāku izveidi, kas tika iesākta vēl viņa dzīves laikā.
Imants Ziedonis bija viena no retajām Latvijas kultūras personībām, kura jau savas dzīves laikā tika iekļauta kultūras kanonā, tādējādi apliecinot I. Ziedoņa izcilo un paliekošo literāro devumu Latvijas kultūrai un latviešu tautai.
