[..] klausos ziņas par meža ugunsgrēkiem,

kas visu sadedzina melnu, un tad pelnos

starp celmiem strauji izaug pulka sēņu –

melnās gailenes,

nāves trompetes.

Viņi tās lasa cepurēs,

kreklu priekšās, grozos un somās –

der ēšanai, der pārdošanai,

zeme dāsni tās dāvā,

atmaksājot par postu, par zaudējumiem,

par zibeni vai vieglprātīgo cigareti.

Uguns, kas nogalina, uguns,

kas dziedē. Runā, ka esot labi

sākt atkal visu no jauna.

Literatūrzinātniece, prestižās Kornela universitātes (ASV) profesore Inta Ezergaile (1932 – 2005) latviešu sabiedrībai maz pazīstama, jo savus darbus rakstīja angļu valodā. Dzimusi valsts ierēdņa un privātģimnāzijas skolotājas ģimenē nelielā, bet skaistā dzimtas īpašumā Rīgā, Pārdaugavā, kas piederēja Intas tēvatēvam Kārlim Miškem, “Valtera un Rapas” spiestuves vadītājam. 1944. gada vasarā ģimene dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1948. gadā izceļo uz Amerikas Savienotajām Valstīm. 1957. gadā Inta salaulājas ar Andrievu Ezergaili, vēlāk pazīstamo holokausta vēsturnieku. 1969. gadā iegūst doktora grādu literatūrzinātnē Kornela universitātē. Turpmāko mūžu Inta Ezergaile strādā Kornela universitātē par profesori. 

Par spīti veiksmīgajai profesionālajai karjerai un sakārtotajai personīgajai dzīvei, mūža otrajā pusē Inta nonāk depresijā un meklē risinājumu Karla Gustava Junga analītiskajā psiholoģijā. Šie meklējumi viņu rosina atraisīties jaunradei, un, pārkāpusi sešdesmit gadu slieksni, viņa pievēršas dzejas rakstīšanai. Inta šim procesam pieiet analītiski un intelektuāli, slīpējot meistarību un ļoti vairoties no lieka sentimenta. Izmantojot ikdienišķus sadzīves un dabas tēlus un ieturot distancētu ironiju, viņa runā par trimdinieku un kara bērnu sāpīgo mantojumu – vainas apziņu, zaudēto māju izjūtu, apslāpētu, neizdzīvotu seksualitāti; par patības meklējumiem, par sabiedriski politiskiem un dzīvības, nāves jautājumiem.  Inta bija ļoti paškritiska un netiecās pēc publicēšanās, tādēļ dzīves laikā viņas dzeja nav izdota. 2001. gadā Intai Ezergailei atklāja krūts vēzi, un 2005. gada 1. janvārī viņa no šīs slimības aizgāja mūžībā.

2011. gada sākumā izdevniecība “Zinātne” laida klajā Intas Ezergailes literatūrzinātnisko darbu apkopojumu latviešu valodā “Raksti: Sievišķais/vīrišķais un feminisms”. 2012. gada maijā iznāca Intas dzīvesbiedra A.Ezergaiļa atmiņu grāmata par Intu “Lapu agonija” (izdevējs – biedrība “Atvērtās krātuves”).

 

Intas Ezergailes dzeju izlasi “Melnās gailenes” izdod biedrība “Atvērtās krātuves”.