Kamēr bibliotēku darbiniekiem un apmeklētājiem nākas samierināties ar bezpajumtnieku higiēnas problēmu sekām, pašvaldība, kam jāgādā arī par saviem grūtdieņiem, dienas laikā patversmes durvis slēdz un atrunājas ar frāzēm par viņu nevēlēšanos savu dzīvi padarīt cilvēkcienīgāku.

Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (JZB) ik dienu apgrozās nedaudz vairāk par 200 apmeklētāju. Pārlielupes bibliotēkas durvis ver ap 80, bet bērnu bibliotēkas – 90 lasītāju.

Traucē bezpajumtnieki

 

“Lasītāju vidējo portretu raksturot nav iespējams, jo tie ir ļoti dažādi. Uz bibliotēku nāk gan pastāvīgie lasītāji, gan skolēni un studenti. Pensionāri lasa daiļliteratūru, mājsaimnieces – avīzes un žurnālus, bet bezdarbnieki internetā meklē darba piedāvājumus,” stāsta JZB abonementa vadītāja Vivita Armanoviča.

 

Bibliotēku apmeklētājam tiek piešķirta lasītāja karte un persona skaitās pilntiesīgs bibliotēkas apmeklētājs, kas tur var atrasties un izmantot krājumus. To pamanījušies izmantot arī cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas. Viņi ziemā kļūst par sevišķi čakliem lasītājiem, bet daudziem viņu klātbūtne bibliotēkā traucē.

 

JZB direktores vietniece Dzintra Punga nenoliedz, ka daži apmeklētāji tādas pretenzijas izteikuši, bet atgādina, ka bibliotēkās tiek ievēroti to izmantošanas noteikumi, kas liedz atrasties iereibušām personām, cilvēkiem necienīgā izskatā, netīrām drēbēm un nekopti. “Tā ir problēma ne tikai pie mums, bet visur pilsētā, bet, ja cilvēks atnācis uz bibliotēku ar personu apliecinošu dokumentu, noteikumi paredz, ka bibliotēku var izmantot jebkurš,” uzsver V.Armanoviča.

Arī viņiem ir tiesības

 

Direktores vietniece piebilst, ka cilvēki netīrās drēbēs un alkohola reibumā bibliotēkā netiek ielaisti. “Patversmes klientus, ja viņi tīri ģērbušies un pieklājīgi uzvedas, mums nav iemesla izraidīt. Viens otrs te pavada ilgāku laiku, bet, ja to dara klusi un mierīgi, kāpēc viņus dzīt prom,” jautā Dz.Punga. To, ka cilvēki tomēr arī tiek izraidīti no bibliotēkas, direktores vietniece nenoliedz, minot nesenu piemēru – kāds iereibis vīrs izdzīts, bet pēc dažām dienām atnācis uz bibliotēku un atvainojies par savu izturēšanos. “Ja kāds pārmet, ka bibliotēkā dažkārt jūtams smārds, tad tas varētu būt no kāda patversmes iemītnieka, jo, skaidrs, ka šādi cilvēki nesmaržos pēc odekolona, lai gan cenšamies telpas regulāri vēdināt,” taisnojas Dz.Punga, piebilstot, ka bibliotēka pieejama ikvienam neatkarīgi no statusa vai naudas maka biezuma. Vadītājas vietniece aicina sabiedrību būt iecietīgai.

Pasildās un aiziet

 

Tomēr vēl biežāk bezpajumtnieki glābiņu meklē lielveikalos. “Vispirms mēs rūpējamies par saviem pircējiem, nodrošinām patīkamu atmosfēru, tīrus veikalus, laipnu un cieņas pilnu apkalpošanu. Lai pircējiem neradītu liekas neērtības, bezpajumtniekus, kas neatbilst higiēnas prasībām vai uzvedas neadekvāti, veikala apsargi palūdz atstāt telpas,” skaidro “Rimi Latvija” pārstāve Laura Podskočija. Ja bezpajumtnieki atsakās to darīt, tiek lūgta arī Pašvaldības policijas palīdzība. Bet lielākoties bezpajumtnieki veikalā tikai nedaudz apsildās un pēcāk dodas prom.

Pašiem jādomā, kur meklēt patvērumu

 

Rita Stūrāne, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja

“Ja āra temperatūra nav zemāka par mīnus astoņiem grādiem, Jelgavas nakts patversmes klientiem pa dienu telpas jāatstāj. Šajā laikā viņiem ir tiesības uzturēties jebkurā publiskā vietā – poliklīnikā, bibliotēkā, autoostā, lielveikalā un citur –, bet skaidrs, ka visur šos cilvēkus labāk redz ejam nekā nākam. Pilsētā nav atsevišķas vietas vai telpas, kur dienas laikā uzturētos visi bezpajumtnieki. Viņiem pašiem jāmeklē iespējas, kā socializēties, un jāmēģina savu dzīvi padarīt cilvēkcienīgāku – jākārto dokumenti, jāmeklē darbs, jātiekas ar sociālo darbinieku un jārisina problēmas. Ļoti daudzi savas dzīves labā nevēlas neko darīt, patversmē ir “aizsēdējušies” un apzināti izvairās no dzīves sakārtošanas. Klaidonība parasti ir tā, ko šie cilvēki nevēlas mainīt. Viena no Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes nākotnes prioritātēm ir risināt šo problēmu, mums ir zināmas ieceres, kā un ko darīt ar šo cilvēku rehabilitāciju, bet pagaidām par to vēl nerunāšu. Tas ir arī naudas jautājums, tāpēc priekšlikumi tiks izteikti, visticamāk, Jelgavas Domes nākamā sasaukuma laikā.”