Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane.
Lai popularizētu Latvijas bibliotekāru veikumu, vairotu sabiedrības izpratni par bibliotekāra darba ikdienu un celtu bibliotekāru profesionālo pašapziņu, Latvijas Bibliotēku portāls jau ceturto sezonu turpina sociālo mediju rubriku “Ko dara bibliotekārs?”. Šoruden aicinām Latvijas bibliotēkas stāstīt un rādīt, kā tiek veicināts lasītprieks. Turpmāk katru otrdienu Bibliotēku portāla Instagram kontā un LNB Bibliotēku attīstības centra Facebook lapā iepazīsim jūsu iesūtītos piemērus. Tos papildinās arī izvērstāks raksts tepat portālā. Sezonu turpinām ar Valmieras Integrēto bibliotēku.
2024. gada 15. aprīlī Aušrine Žilinskiene (Aušrinė Žilinskienė) tika oficiāli izziņot kā Lietuvas Nacionālās Martina Mažvīda bibliotēkas jaunā ģenerāldirektore, kļūstot par pirmo sievieti šajā amatā Nacionālās bibliotēkas 105 gadu vēsturē. Priekštecis Renalds Gudausks bibliotēku vadīja 13 gadus.
2024. gada 6. novembrī Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkā tika atklāta izstāde “Grāmata – Slokas vēstures līdzgaitniece: Slokas bibliotēkas seno grāmatu vērtību ducis”. Izstāde iepazīstina ar divpadsmit senākajām un vērtīgākajām grāmatām no Alberta Kronenberga Slokas bibliotēkas krājuma.
Alberta Kronenberga Slokas bibliotēka ir visu Slokā pastāvējušo bibliotēku pēctece, un tās krājumā joprojām ir 104 vecākās agrāko bibliotēku grāmatas, kuras izdotas laika posmā no 1879. līdz 1930. gadam. Šo grāmatu ceļš ved cauri vēsturiski un politiski sarežģītam laikmetam, divu kara laiku peripetijām un padomju laika cenzūrai. Nākamgad – 2025. gadā – bibliotēka atzīmēs 140 gadu jubileju.
Projekts “Mūžīgā piekļuve” (“Eternal Access Project“) pastāvīgi aizsargā aizliegtās grāmatas drošās datu glabātuvēs, kas atrodas dziļi Arktikas mūžīgā sasaluma zonā, uz datu nesējiem, kas paredzēti 2000 gadu (vai ilgākai) glabāšanai un būs pieejami nākamajām paaudzēm, ja citi avoti tādi vairs nebūs.
Latgales Centrālā bibliotēka saņēma grāmatu un citu izdevumu kopu programmas “Publisko bibliotēku kapacitātes stiprināšana grāmatu un citu izdevumu iegādē nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības veicināšanai” ietvaros.
Programmu izstrādāja un īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka ar LR Kultūras Ministrijas finansiālo atbalstu. Saņemtajā grāmatu un citu izdevumu kopā ir izdevumi par Latvijas un Eiropas kopējo vēsturi un kultūrvēsturi, vārdnīcas, enciklopēdijas, uzziņu literatūru, izdevumi līvu, latgaliešu, Latvijas mazākumtautību un Eiropas Savienības valstu valodās, daiļliteratūra, kā arī klausāmgrāmatas un citi izdevumi, kuru izmantošana iespējama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kopskaitā 173 eksemplāri par summu 1226 lati.
2011. gada 20. oktobrī stājās spēkā LR Kultūras ministrijas izstrādātās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam. Nozīmīga loma pamatnostādnēs ietverto politikas virzienu īstenošanā ir bibliotēkām. Jau līdz šim bibliotēkas aktīvi piedalījušās starpkultūru dialoga veidošanā, etnisko un sociālo minoritāšu integrācijas veicināšanā un sociālās atstumtības mazināšanā. Diemžēl izvērst bibliotēku potenciālu integrācijas politikas īstenošanā līdz šim liedza ierobežotie finanšu līdzekļi.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības institūta programmai “Publisko bibliotēku kapacitātes stiprināšana grāmatu un citu izdevumu iegādē nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības veicināšanai” no valsts budžeta piešķirti 100 000 lati. Jaunā programma uzsākta 2012. gada oktobrī, administrētājs – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku konsultatīvais centrs. Programmas mērķis – stiprināt Latvijas unikālo kultūrtelpu (literatūru, mākslu, mūziku, teātri, arhitektūru, novadpētniecību, oriģinālus zinātniskos pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs) kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī, veidojot izpratni par Latvijas kultūrtelpu kā kulturāli daudzveidīgu un iekļaujošu.
