2024. gada 3. septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktores amatā stājas līdzšinējā LNB Speciālo krājumu departamenta direktore, pētniece, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dagnija Baltiņa. Amatā aizvadītas pirmās 100 dienas, un Latvijas Bibliotēku portāls aicināja jauno direktori uz sarunu. Tiekamies Dagnijas kabinetā, LNB 6. stāvā, un direktore rāda, ka pa visu sienu vēlētos lielu, lielu Latvijas karti ar atzīmētām visām Latvijas bibliotēkām. Bibliotēku tīklu viņa saredz kā spēcīgu un unikālu un vairāk stāsta intervijā.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centrs sadarbībā ar citiem LNB speciālistiem ir sagatavojis pēc kārtas sesto pārskatu par Latvijas bibliotēkām ar mērķi dokumentēt nozīmīgākās 2023. gada bibliotēku jomas tendences, izvērtējot tās ciešā sasaistē ar notikumiem sabiedrībā un nozares aktualitātēm starptautiskā un nacionālā līmenī.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 22. numuru (16.–30. novembris).
“Rīgas Centrālās bibliotēkas gadagrāmata 2023–2024” ir jau 21. gadagrāmata, kas iepazīstina lasītājus ar nozīmīgākajiem notikumiem bibliotēkas dzīvē.
2024. gada 29. novembrī notika Liepājas Centrālās zinātniskās bibliotēkas 247. gadskārtas konference “LAIKS. CILVĒKI. BIBLIOTĒKA.”. Konferences laikā jau 18. reizi tika pasniegta Voldemāra Caunes balva “Gada bibliotekārs darbā ar bērniem un jauniešiem”.
Ogres Centrālā bibliotēka laidusi klajā grāmatu – stāstu vieglajā valodā “Peldētājs Tomass”, ko radījušas bibliotēkas speciālistes Līga Beināre un Evija Mūrniece.
Latvijas Universitātes (LU) pētnieki, valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” projekta “Latvijas sociālā atmiņa un identitāte” dalībnieki, sadarbībā ar izdevniecību “Apostrofs”, Valmieras Drāmas teātri un apgādu “Mansards” klajā laiduši unikālu klausāmgrāmatu “(Divas) puses”.
Klausāmgrāmatā dz rdami gan Otrā pasaules kara karavīru dienasgrāmatu pierakstu apkopojumi un pētnieku laikmeta raksturojums, gan arī kara laika dziesmu fragmenti.
2011. gadā vēsturnieku Ulda Neiburga un Vitas Zelčes redakcijā, sadarbībā ar Fridriha Eberta fondu, tika izdota pirmā grāmata apgāda “Mansards” sērijā “Nospiedumi” – “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti”. Grāmatā lasāmi Otrā pasaules kara karavīru – Alberta Dāboliņa, Ērika Jaunkalnieša, Alfona Kaunasa, Mārtiņa Strazdiņa, Nikolaja Šķutes un Jura Zīverta – dienasgrāmatu pierakstu apkopojumi. Grāmata iemantoja lielu lasītāju interesi un tika izdota arī atkārtotā, papildinātā metienā, kā arī saņēma LTV1 balvu “Kilograms kultūras”. Jāpiebilst, ka jau 15. novembrī tiks izdots grāmatas “(Divas) puses. Latviešu kara stāsti” drukātās versijas trešais, papildinātais metiens.
Lasītāju mudināti, grāmatas veidotāji sadarbībā ar izdevniecību “Apostrofs” izdevuši divu CD komplektu un informatīva bukleta izdevumu “(Divas) puses”. “Ideja par lasītāju iecienītās grāmatas “(Divas) puses” izdošanu audio versijā pamatojas nepieciešamībā dāvāt iespēju piekļūt karavīru dienasgrāmatu tekstiem arī cilvēkiem, kuri labprātāk “lasa ar ausīm”,” stāsta Aija Rozenšteine, LU doktorante, klausāmgrāmatas “(Divas) puses” zinātniskā redaktore un producente.
Karavīru dienasgrāmatu pierakstus par viņu gaitām un sajūtām Otrā pasaules kara laikā, saglabājot autoru oriģinālo valodas stilu, ierunājuši aktieri – Aigars Vilims, Ģirts Rāviņš, Māris Bezmers, Andris Morkāns, Kārlis Neimanis un Mārtiņš Meiers. Savukārt grāmatā publicēto zinātnisko rakstu fragmentus par karadarbību, militārajiem formējumiem, laikmeta raksturojumu pirms un pēc Otrā pasaules kara ielasījuši grāmatas veidotāji un LU pētnieki. Klausāmgrāmatu caurvij Janusa Johansona ierunātais diktora teksts.
“Lai gan man jau bija uzstāšanās pieredze radio, savas esejas ielasīšana klausāmgrāmatā bija jauns pasākums. It kā tikai aptuveni septiņas minūtes, taču tām gatavojos ar lielu atbildību. Tostarp, īsinot tekstu, lai to pielāgotu klausāmgrāmatas formātam. Man šķita svarīgi ielasīt tieši kara veterānu dzīvesstāstu fragmentus, jo tie ir liecība cilvēka garīgajam spēkam – izdzīvot karā un (at)sākt dzīvot pēc tā,” atceroties klausāmgrāmatas tapšanas procesu “Radio Naba” studijā, stāsta LU pētniece Klinta Ločmele.
“Mēs vēlētos, lai, klausoties sešas dienasgrāmatas, jūs atminētos arī savus tēvus, vectēvus un daudzos karā zaudētos Latvijas cilvēkus un padomātu par viņu nenodzīvotajām vai padomju režīma ēnā dzīvotajām dzīvēm. Par to, ko viņi jums nepaguva, negribēja vai baidījās izstāstīt. Par bailēm un drosmi, par neuzdrīkstēšanos un uzdrīkstēšanos, par nodevību un cēlsirdību, par nogurumu un izturību, par šaubām un noteiktību, par lētticību un veselo saprātu. Karavīru stāstos lasāmā pieredze ir atbildīguma par savu pilsonisko stāju un Latviju mācībstunda,” skaidro Vita Zelče, grāmatas “(Divas) puses” zinātniskā redaktore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore.
