Sarīkojums sākās ar aktivitātēm radošajās darbnīcās. Rudens Rūķa meistardarbnīcā apgleznoja stikla un fajansa traukus, filcēja rotājumus adījumiem, kā arī veidoja apsveikumus bibliotēkai. Dzejas un prozas meistardarbnīcā bērni rakstīja novēlējumus biblotēkai. Bija arī iespēja noskatīties videomateriālus par bibliotēku un Pļaviņām. Muzikālu apsveikumu savai bibliotēkai veltīja tās lasītāji Mārcis Beķeris, Ieva Skrabutena un Ildze Vīksna.

 

Kā otrās mājas

 

Pļaviņu bērnu bibliotēka šajos gados bijusi dažādās pilsētas vietās. Vispirms tā bija kinoteātra ēkā, kur tagad ir veikals “Pilsēta”. Tad kādu laiku kultūras centrā, vēlāk ilgus gadus darbojās Raiņa ielā 41. Bibliotēkas pašreizējā vadītāja Gunta Grandāne stāsta, ka viņai ar šo ēku saistās daudz atmiņu, jo tur nostrādāts 20 gadu. Kad to nu jau bijusī “Latvijas Krājbanka” pārdeva, bērnu bibliotēku pārcēla uz pirmsskolas izglītības iestādes “Bērziņš” telpām, un no tā laika Grandānes kundze ir tās vadītāja.

 

“Tā kā tik ilgs laiks nostrādāts Raiņa ielā, joprojām garāmejot paskatos uz šo ēku. Bieži satieku savus bijušos lasītājus, kuri nu jau izaugušie lieli, un viņi atzīst, ka bibliotēka bijusi viņu otrās mājas. Tā bija vieta, kur bērni ne tikai mainīja grāmatas, bet kopā iestudējām nelielas izrādes un rīkojām dzejas pēcpusdienas. Tagad bibliotēku apmeklē arī daudz datorlietotāju, bet nav jau tā, ka grāmatas nelasa. Tās vienmēr bijušas un būs. 60 gadu cilvēka mūžā ir ievērojams skaitlis, bet grāmatai un bibliotēkai tas nav daudz,” saka Gunta Grandāne.

 

Guntas kundze piebilst, ka pēc tehnikuma beigšanas, kad praksē strādājusi bērnu bibliotēkā Aizkrauklē, apzinājusies, ka arī turpmāk vēlas darboties tikai ar bērniem. Tā viņa jūtoties jaunāka, tas palīdz aizmirst nogurumu un ikdienas rūpes. Nu jau nomainījušās lasītāju paaudzes, un nereti pat sajūkot — tā sauca bērnu vai vienu no vecākiem.

 

Patīk joprojām

 

Bibliotēkas pirmā vadītāja bija Janīna Vilkaplātere, kura šo pienākumu ar nelieliem pārtraukumiem veica  līdz 1981. gadam. Viņa jubilejas pasākumā nevarēja ierasties, bet palīdzēja apkopot iestādes liecības.

 

“1951. gadā bija Pļaviņu rajons. Tā kā jau darbojās bibliotēka pieaugušajiem, to vajadzēja arī bērniem. Sākumā bibliotēka bija nelielā telpā ar vienu galdu, skapi un nedaudz grāmatām. Tomēr lasītāju interese jau sākumā bija liela. Bērni un šis darbs man paticis vienmēr, tāpēc joprojām sekoju līdzi bibliotēkas ikdienai,” stāsta Janīna Vilkaplātere.

 

Desmit gadu ar šo bibliotēku ir saistīta bibliotekāre Antra Galiņa. Viņa teic, ka šī profesija ir ļoti mainījusies. Tagad grāmatas diemžēl vairs nav prioritāte, jo tās “izspiež” mūsdienu tehnoloģijas. Tomēr Galiņas kundzei joprojām tuva literatūra, ar ko viņa cenšas ieinteresēt lasītājus. Bibliotēkai ir savi pastāvīgie apmeklētāji, un pēc jaunākajām grāmatām viņi gaida pat rindā.

 

 

***
Pļaviņu bērnu bibliotēkā strādājušas: Janīna Vilkaplātere, Astrīda Grantiņa, Biruta Daņiļeviča, Māra Šturo, Anita Bērziņa, Inta Vītola, Aija Mekša, Lidija Kozlova, Vita Silvestrova, tagad — Gunta Grandāne un Antra Galiņa. Jau 30 gadu te strādā apkopēja Ināra Paule.