Likumprojekta iesniedzēja nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) norāda, ka saskaņā ar spēkā esošo Arhīvu likumu ir noteikti pieejamības un izmantošanas ierobežojumi virknei dokumentu, tostarp arī dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus. Viena no dokumentu grupām, kura iekļaujas šajās kategorijās, ir bijušās PSRS dienestu NKVD-NKGB, MGB un KGB izmeklēšanas lietas par personām, kuras laikā no 1940. gada līdz 1990. gadam tiesātas par politiskiem noziegumiem, kā arī Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) augstākās vadības – nomenklatūras – personu lietas.

 

Likumā noteikto pieejamības ierobežojumu dēļ vēstures pētniekiem bez doktora grāda, kā arī studentiem, kuri arhīva materiālus izmanto bakalaura darbu rakstīšanai, ir liegta pieeja arhīvu materiāliem, jo dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, atļauts izmantot pēc zinātnieka pieprasījuma zinātniskās darbības veikšanai.

 

Taču saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu par tādām tiek atzītas tikai tās personas, kuras ieguvušas doktora grādu. Tādēļ ir nepieciešamas izmaiņas, jo izmeklēšanas lietas, neraugoties uz specifisko saturu un rašanās apstākļiem, tomēr ir viens no informatīvākajiem dokumentu veidiem. Pašlaik ir maz vēstures doktoru, kuri savu pētījumu veikšanai izmanto izmeklēšanas lietas. Taču ir daudz vēstures maģistru, kuri jau vairāk nekā desmit gadus nodarbojas ar nacionālās pretošanās kustības, holokausta un līdzīgu tēmu izpēti.

 

Tāpēc VL-TB/LNNK rosina noteikt, ka informāciju varēs iegūt ne tikai zinātnieki ar doktora grādu, bet arī studenti, bibliotekāri, muzeju darbinieki un fiziskas personas, kuras nodarbojas ar pētījumu veikšanu, ja persona būs saņēmusi nepieciešamo atļauju – no savas priekšniecības vai arhīva vadības.

 

Nacionālā apvienība norāda, ka, neveicot grozījumus, apdraudēts ir Latvijas muzeju darbs mūsu valsts okupācijas perioda izpētē. Latvijas Okupācijas muzejā pašlaik notiek jaunās ekspozīcijas izstrāde. Tajā KGB izmeklēšanas lietu un LKP nomenklatūras personu lietu informācijai ierādīta ļoti svarīga vieta. Diemžēl muzejā ir tikai viens vēstures zinātņu doktors. Līdz ar to darbs pie jaunās ekspozīcijas, kura jāatklāj “Rīga-2014” programmas laikā, ir apgrūtināts.

 

Daudzos Latvijas muzejos nav neviena doktora. Apdraudētas ir arī muzeju darbinieku, pedagogu, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Nacionālo karavīru biedrības, represēto biedrību pārstāvju iespējas iegūt informāciju. Nacionālo partizānu apvienības biedri, veicot kritušo partizānu pārapbedīšanu vai ierīkojot piemiņas vietas, arī līdz šim izmantoja izmeklēšanas lietas, lai iegūtu konkrētu informāciju par personām vai notikumiem, norāda likumprojekta iesniedzēji.