Lai gan tādas ierīces kā viedtālruņi un planšetdatori jau būtiski mainījušas ikdienu miljoniem cilvēku, piedāvājot pieejamāku piekļuvi tīmeklim, līdz skolām jaunākās tehnoloģijas tik ātri vis nenonāk.

 

Bērni, kas ir viena no šā gada Frankfurtes grāmatu gadatirgus galvenajām tēmām, paradoksālā kārtā nereti ir daudz apķērīgāki jauno tehnoloģiju lietošanā.

Frankfurtes grāmatu izstādē, kas vienkopus pulcē izdevējus, autorus, tulkotājus un multimediju uzņēmumus no vairāk nekā simts pasaules valstīm, šogad iespējams iejusties nākotnes klasē, kur bioloģija vai ķīmija varētu tikt skolēniem mācīta daudz atraktīvākā veidā, izmantojot ekrānu un 3D redzamības brilles.

Taču eksperti brīdina, ka mācību procesa digitalizācija nevar notikt vienas nakts laikā un šis process nebūt nebūs vienkāršs.

 

ASV konsultants izglītības un digitālo lietu jautājumos Rons Rīds norāda, ka “dienā ir ierobežots skaits dārgo minūšu”, kas tiek atvēlētas jēgpilnai skolotāja un skolēna saskarsmei.

 

“Tādēļ jaunajam mācību saturam vai metodei ir jāuzlabo mācību process un tam jābūt kam vairāk nekā vienkārši “jaukai lietai”, tai jākļūst par nepieciešamību, un jāaizvieto kaut kas, uzlabojot efektivitāti un ietekmi,” skaidro Rīds.

 

Vienlaikus eksperts brīdina neveltīt visu uzmanību mācību procesa digitalizācijai, bet gan domāt par to, kā izmanot veidu, kādā bērni iegūst jaunas zināšanas.

 

“Būtība ir metodoloģijā, nevis tikai ierīcēs, un ir jādomā nevis par produktiem, bet gan par praksi,” mudina Rīds.

 

Lai gan klasēs ienāks aizvien jaunas tehnoloģijas, eksperti uzskata, ka skolotāja loma nemazināsies un joprojām skolotājam būs ļoti liela nozīme mācību procesā.

“Joprojām ir vajadzīgi atbalstoši skolotāji un laba mācīšana (..), bez tā tehnoloģijas būs tikai traucēklis klasē,” norāda mācību grāmatu izdevniecības “Houghton Mifflin Harcourt” izpilddirektore Linda Zehere.

 

Pirmie soļi skolu aprīkošanā ar tehnoloģijām nav viegli, taču tas ir jāpaveic.

 

Pirms vairākiem gadiem Portugāle par 50 eiro (35,14 latiem) skolēniem pārdeva vairākus simtus tūkstošu datoru, un pēcāk uzlabojās skolēnu panākumi mācībās, norāda organizācijas “Microsoft Partners in Learning” pārstāve Kirstina Pantona.

Taču, lai nodrošinātu, ka tehnoloģiju ieviešana skolās nestu augļus, ir jāgādā par skolotāju apmācīšanu.

 

ASV Kalifornijas štatā četrās skolās algebras stundās tika izmantoti planšetdatori ar īpaši izstrādātu mācību programmu. Šo programmu īstenojot pareizi, skolēnu sekmes ievērojami uzlabojās, bet, kad programma tika ieviesta nepilnīgi, skolēnu sekmes neuzlabojās.