Seces pagasta bibliotēkas vadītāja Ināra Borovska stāsta, ka bibliotēka mājvietu maina vidēji ik pēc pieciem gadiem. Šoreiz telpu maiņas iemesls bijis iegūt atsevišķu ieeju, jo līdz šim, lai nokļūtu bibliotēkā, bija jāiet pa durvīm, kas ved uz bērnudārzu. “Telpu lielums ir tieši tāds pats, citādi nekas īpaši nav mainījies,” teic bibliotēkas vadītāja. “Cilvēki jau pieraduši, ka bibliotēku pārvieto. 1986. gadā, kad sāku te strādāt, bibliotēka bija tagadējās ambulances un pasta ēkā. Grāmatām bija atvēlētas divas ļoti mazas telpas, pēc tam pārcēlāmies uz citām telpām tajā pašā ēkā. Nākamā vieta bija kolhoza kantora mājā, tad kādu laiku bibliotēka darbojās pagasta pārvaldes ēkā, pēc tam daudzdzīvokļu nama “Sprīdīši” pirmajā stāvā, un tad jau pārcēlāmies uz bērnudārzu.”

 

Astoņdesmitajos gados bibliotēkas krājumā bija ap 9000 grāmatu, tagad mazāk — ap 5000. Borovskas kundze teic, ka deviņdesmitajos gados pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas nācās norakstīt ļoti daudz grāmatu. “Tās es mēdzu saukt par “aģitprobkām””, saka Ināra Borovska. “Bija arī daudz vienādu izdevumu, arī tas samazināja skaitu. Pēdējo reizi grāmatas pirku augustā Grāmatu svētkos Aizkrauklē”.

 

Šogad grāmatu iegādei Seces bibliotēkai atvēlēts 700 latu, bet preses izdevumu abonēšanai — 600 latu. Bibliotēkas vadītāja stāsta, ka secieši labprāt lasa grāmatas par vampīriem, mistiku, detektīvus, romānus par mīlestību un arī praktiska satura literatūru. No latviešu autoriem visbiežāk izvēlas Māras Svīres, Vladimira Kaijaka darbus. Vecāki ļaudis labprāt lasa Alfrēda Dziļuma grāmatas, bet jaunieši iecienījuši Gundegu Repši. Daļa jauno lasītāju izvēlas filosofiskas grāmatas. Bibliotēkā ir bagātīgs preses izdevumu klāsts — ap 30. Laikraksti “Staburags”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, žurnāli “Dari Pats”, “Ievas Virtuve”, “Pavards”, “Zintnieks” un citi. Jauniešiem un bērniem ir sava iecienīta periodika — “Zīlīte”, “Avene”, “Sīrups”, “Ilustrētā Zinātne”, “Ilustrētā Vēsture”. Seces bibliotēkas plauktos ir arī tehnoloģiju žurnāls “Next” un izdevums vīriešiem “Klubs”, taču nav nekā no “dzeltenās preses”. Žurnālus, ko abonē iedzīvotāji, izlasījuši dažkārt atnes uz bibliotēku.

 

“Pagasta pārvalde vienmēr ir ļoti atbalstījusi bibliotēku, man šķiet, citviet mazajās bibliotēkās tik daudz preses izdevumu nav,” atzīst Ināra Borovska. “Laucinieki ekonomējot vispirms atsakās no kāda žurnāla vai avīzes, tāpēc ir svarīgi, lai var atnākt un bibliotēkā izlasīt.”

 

Seces pagasta bibliotēkā ir vairāk kā 100 pastāvīgo lasītāju, apmeklētāju gan ir daudz vairāk. Jaunieši un bērni izmanto iespēju “pasērfot” internetā vai uzspēlēt dambreti.